Apskatīt Poliploīdija izejas kodu

[[Attēls:Polyploidization.svg|thumb|200px|Poliploīdijas rašanās:diploīda šūna defektīvas [[mejoze]]s ceļā rada diploīdas (nevis haploīdas, kā parasti) [[gameta]]s, kas pašapaugļojoties dod tetraploīdu [[zigota|zigotu]]]]
'''Poliploīdija''' ({{Val-el|polyploos}} - daudzkārtīgs + ''eidos'' - veids) ir [[hromosoma|hromosomu]] skaita vairākkārtīga palielināšanās [[eikariots|eikariotu]] [[šūna|šūnu]] hromosomu komplektos. Parasti šūnās ir vienkāršs ('''haploīds''') vai divkāršs ('''diploīds''') hromosomu komplekts (sk. [[ploiditāte]]). Dažādu [[Bezdzimumvairošanās|šūnu dalīšanās]] traucējumu dēļ var rasties trīskāršs (triploīds), četrkāršs (tetraploīds), seškāršs (heksaploīds) u.t.t hromosomu komplekts. Var būt arī daļēja poliploīdija ('''aneiploīdija''' jeb '''heteroploīdija'''), kad daudzkāršojas nevis viss [[genoms]], bet tikai dažas hromosomas. 

Poliploīdija daudz biežāk sastopama [[augi]]em, nekā [[dzīvnieki]]em. Poliploīdi augi un zemākie dzīvnieki mēdz būt pilnīgi dzīvotspējīgi un pat izturīgāki nekā parastie, tādējādi poliploīdija ir viens [[evolūcija]]s virzītājspēkiem. Poliploīdus organismus var mākslīgi iegūt, iedarbojoties uz to dzimumšūnām ([[gameta|gametām]]) ar [[kolhicīns|kolhicīnu]] - alkaloīdu, kas traucē dzimumšūnu normālu veidošanās procesu.

[[Cilvēks|Cilvēkam]], tāpat kā lielākajai daļai augstāko dzīvnieku, somatiskās šūnas ir diploīdas, bet dzimumšūnas - haploīdas. Pilnīgas poliploīdijas gadījumi cilvēkam ir ļoti reti (triploīdi jaundzimušie spēj nodzīvot ne vairāk kā dažas dienas, ja netiek [[aborts|abortēti]] jau [[embrijs|embrija]] stadijā). Biežāk ir sastopami aneiploīdie ģenētiskie defekti - pazīstamākais no tiem ir [[Dauna slimība]], kad cilvēka 21. hromosoma ir nevis divkārša, bet trīskārša.

{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ģenētika]]

[[fi:Ploidia#Polyploidia]]
[[sv:Ploiditet#Polyploiditet]]