Ārstniecības salvija
| Ārstniecības salvija Salvia officinalis L. | |
|---|---|
 Ārstniecības salvija (Salvia officinalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Lūpziežu dzimta (Lamiaceae) |
| Ģints | Salvijas (Salvia) |
| Suga | Ārstniecības salvija (S. officinalis) |
 Ārstniecības salvija Vikikrātuvē | |
Ārstniecības salvija (latīņu: Salvia officinalis) ir 50 cm augsts, daudzgadīgs lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegarenas, pretējas ar kātu, klātas ar matiņiem. Ziedi zili violeti, sakopoti mieturos, kas stumbru un zaru galā veido pārtrauktus ķekarus. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 4 riekstiņu skaldauglis.[1]
Augs savvaļā aug Vidusjūras apgabalā. Aug kaļķainās kalnu nogāzēs. Latvijā sastopama vienīgi stādījumos.[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārstniecības salvijas izmērs, lapu izmērs, krāsojums un forma ir atkarīga no šķirnes.
Dabā sastopamās šķirnes izaug aptuveni 0,6 m garas, un visbiežāk ir lavandas krāsas ziedi, lai gan tie var būt arī balti, rozā vai purpursarkani. Augi zied pavasara beigās vai vasarā. Lapas ir iegarenas, to izmērs var sasniegt 6,4 cm un 2,5 cm garumu. Lapām ir pelēcīgi zaļa krāsa, augšpusē grubuļainas un apakšā gandrīz baltas, pateicoties daudzajiem īsajiem, mīkstajiem matiņiem. Mūsdienu šķirnēm ir arī lapas ar purpursarkanu, rožu, krējumu un dzeltenu nokrāsu. [2]
Lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salvijas sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenās sastāvvielas ir p-cineols, tujons, pinēns, salvēns, borneols un cedrēns. Ārstniecības salvijas lapu uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli, it īpaši mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma ārstēšanai. Tautas medicīnā to lieto pret svīšanu, piena sekrēcijas samazināšanai, kuņģa un zarnu iekaisumu, vēdera uzpūšanās, caurejas, aknu, žultspūsļa un nieru iekaisumu ārstēšanai[1]
- Garšaugs. Svaigas un žāvētas lapas lieto pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, siera. Uzlabo garšu cūkas, mājputnu un meža putnu gaļai. Izmanto etiķa aromatizēšanai. Garšvielu maisījumos tā labi sader ar rozmarīnu.[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ārstniecības salvija |
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 252.—253. lpp.
- ↑ Betsy Clebsch. The New Book of Salvias: Sages for Every Garden. Timber Press, 2003. ISBN 978-0-88192-560-9.
- ↑ Evalds Indriksons. Garšaugi. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5-401-00615-2.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |