Čīles 1973. gada apvērsums

Čīles 1973. gada apvērsums; Golpe de Estado en Chile de 1973
	Daļa no Aukstā kara
	; La Moneda pils bombardēšana Santjago
Datums	1973. gada 11. septembris
Vieta	Santjago, Čīle
Iznākums	Apvērsums izdevies; Prezidents Salvadors Aljende izdara pašnāvību;; Čīlē pie varas nāk militāra hunta Augusto Pinočeta vadībā; ;
Karotāji
Čīles valdība; Revolucionāro kreiso kustība un citi kreisi grupējumi.	Čīles bruņotie spēki; Čīles armija; Čīles jūras spēki; Čīles gaisa spēki; Čīles karabinieri; Atbalsts:; ASV CIP;
Komandieri un līderi
Salvadors Aljende †; Makss Marambio; Migels Enrikess	Augusto Pinočets; Hosē Toribio Merino; Gustavo Leigs; Sesars Mendosa; Ričards Niksons

Čīles 1973. gada apvērsums ir militārs apvērsums Čīlē, ko 1973. gada 11. septembrī veica Čīles bruņotie spēki ģenerāļa Augusto Pinočeta vadībā. Apvērsumā tika gāzta demokrātiski ievēlētā Salvadora Aljendes valdība un pie varas nāca militāra hunta.

Apvērsums notika pēc ilgām nesaskaņām starp labējo kontrolēto Kongresu un vēlēto sociālistu Salvadoru Aljendi. Situāciju saasināja ekonomiskais karš, kuru ASV prezidents Ričards Niksons bija licis uzsākt pret Čīli.^[1]

Pēc apvērsuma tika apturēta Aljendes Tautas vienotības valdība un izveidota hunta, kas apturēja politisko darbību valstī un apspieda kreisās kustības, īpaši komunistiskās un sociālistiskās partijas un Revolucionāro kreiso kustību. Aljendes armijas virspavēlnieks Augusto Pinočets kļuva par Čīles valdības huntas prezidentu un gadu pēc apvērsuma — par prezidentu.