Pāriet uz saturu

Štuthofas koncentrācijas nometne

Vikipēdijas lapa
Štuthofas koncentrācijas nometne
Koncentrācijas nometne
Štuthofas koncentrācijas nometnes barakas pēc kara beigām 1945. gada maijā.
Štuthofas koncentrācijas nometne (Polija)
Štuthofas koncentrācijas nometne
Štuthofas koncentrācijas nometne
Koordinātas 54°19′44″N 19°09′14″E / 54.32889°N 19.15389°E / 54.32889; 19.15389Koordinātas: 54°19′44″N 19°09′14″E / 54.32889°N 19.15389°E / 54.32889; 19.15389
Pārvaldīja Trešais Reihs
Darbības laiks 1939. gada 2.septembris — 1945. gada 9.maijs
Ieslodzītie poļi, ebreji, un dažādu tautību politieslodzītie
Ieslodzīto skaits 110 000
Nogalinātie 63 000 - 65 000 (ieskaitot 28 000 ebrejus)
Atbrīvošana Sarkanā Armija
Ievērojami ieslodzītie Konstantīns Čakste, Ludvigs Sēja, Vilis Pāvulāns, Bruno Kalniņš, Bernhards Einbergs

Štuthofas koncentrācijas nometne (vācu: KZ Stutthof) bija vācu koncentrācijas nometne no 1939. līdz 1945. gadam Baltijas jūras krastā 34 km uz austrumiem no Dancigas (Gdaņskas) pie tagadējās Štutovas (Sztutowo) Polijā.

1944. gada septembrī uz Štuthofas koncentrācijas nometni no Rīgas deportēja gestapo arestētos Latvijas Centrālās padomes locekļus Konstantīnu Čaksti, Bernhardu Einbergu, Bruno Kalniņu, Vili Pāvulānu, Ludvigu Sēju un citus.

Nometnes evakuācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Konstantīna Čakstes kaps Nāves marša upuru kapsētā Krempa Kašupskā (Krępa Kaszubska).

Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1945. gada 25. janvārī nometni lika evakuēt un aptuveni 11 600 ieslodzītajiem doties gājienā uz Lauenburgas koncentrācijas nometni. Katrā kolonnā bija 1000 līdz 1500 ieslodzīto un starp kolonnām bija septiņu kilometru attālums. Tos, kas atpalika, nogalināja. Gandrīz bez pārtikas šis nāves gājiens ilga desmit dienas sniegā un skarbā aukstumā. Konstantīns Čakste mira 1945. gada 22. februārī Genšas ciemā, vēlāk pārapbedīts Krempas Kašupskas Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23).[1] Nezināmos apstākļos mira Bernhards Einbergs.

1962. gadā bijušās koncentrācijas nometnes vietā izveidoja muzeju, vēlāk memoriālu. Arhīvā saglabājušies dokumenti par aptuveni 110 000 ieslodzīto.

  1. «Nameja Gredzens. - 1945. - Nr.8.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 16. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]