2013. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. |
Notikumi pasaulē: | 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. |
Šeit apkopoti 2013. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gada februārī palaists Azerbaidžānas pirmais pavadonis Azerspace-1, kā arī Austrijas pirmie pavadoņi TUGSAT-1 un UniBRITE. Aprīlī orbītā ievadīts Ekvadoras pirmais pavadonis NEE-01 Pegaso. Maijā palaists Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1. Decembrī palaists Bolīvijas pirmais pavadonis TKSAT-1 (Túpac Katari).
Krievijas kosmosa nozare pēdējos gadus piedzīvojusi daudzas neveiksmes, tādēļ sākta tās reforma. Oktobrī par Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras vadītāju kļuva Oļegs Ostapenko, nomainot Vladimiru Popovkinu. Pēc tam 2. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Apvienotās raķešu kosmiskās korporācijas izveidošanu. Tajā būs jāapvieno nozares visi uzņēmumi, Federālajai kosmiskajai aģentūrai atstājot zinātniskās iestādes un zemes infrastruktūru.
Irāna veica divus suborbitālus lidojumus ar pērtiķiem un pirmoreiz veiksmīgi tos atgrieza uz zemi.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidkoreja 30. janvārī kļuva par kosmisko lielvalsti, ar savu nesējraķeti Naro-1 no savas valsts teritorijas veiksmīgi palaižot savu pavadoni STSAT 2C.
ASV raķetes Antares (modifikācija Antares 110) pirmais starts aprīlī bija veiksmīgs. ASV uzņēmums SpaceX izmēģināja Falcon 9 jaunu, jaudīgāku versiju Falcon 9 v1.1. Sakarā ar Falcon 9 zemo cenu, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, SpaceX ir ieguvis daudzus jaunus pasūtījumus.
1. februārī avāriju piedzīvoja Ukrainas/Krievijas raķete Zenit 3SL. Krievijas raķete Proton-M 2. jūlijā avarēja neilgi pēc pacelšanās. Kļūmes iemesls bija leņķa ātrumu sensoru nepareiza uzstādīšana. Tieši šī avārija bija pēdējais "piliens", lai sāktu kosmiskās nozares reformas. 9. decembrī avarēja Ķīnas nesējraķete Chang Zheng 4B.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembrī palaista NASA zonde LADEE Mēness atmosfēras pētījumiem, kura 6. oktobrī iegāja Mēness orbītā.
Novembrī startēja Marsa zonde Mars Orbiter Mission, kas bija Indijas pirmā starpplanētu zonde. Palaista arī ASV Marsa zonde MAVEN.
Decembrī Ķīna palaida zondi Chang'e-3, kas veica nolaišanos uz Mēness virsmas (pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness virsmas pēdējos 37 gados), kur nogādāja mobili Yutu.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembrī Japāna palaida orbitālo observatoriju Hisaki novērojumiem ultravioletajā spektrā. Decembrī palaista ESA astrometrijas observatorija Gaia.
Citi pētnieciskie pavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlī palaists Krievijas bioloģisko pētījumu pavadonis Bion-M №1, kurš pēc mēneša uz zemi atgādāja dzīvos organismus un pētījumu rezultātus.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembrī palaists ASV privātā uzņēmuma Orbital Sciences Corporation kravas kuģis Cygnus Orb-D1, kas jau pirmajā lidojumā saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. janvāris — ar nesējraķeti Rokot-KM palaisti militārie pavadoņi Kosmos-2482, Kosmos-2483, Kosmos-2484.
- 22. janvāris — ar atstarotājpavadoni BLITS sadūrās, iespējams, Fengyun 1C atlūza.
- 27. janvāris — ar nesējraķeti H-IIA palaisti militārie pavadoņi JSE Reda-4 (IGS Radar) un Jissho eisei.
- 30. janvāris — ar nesējraķeti Naro-1 palaists eksperimentāls pavadonis STSAT 2C.
- 31. janvāris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists sakaru pavadonis TDRS K.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — ar nesējraķetes Zenit 3SL avāriju beidzās mēģinājums palaist sakaru pavadoni Intelsat 27.
- 6. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaisti 6 sakaru pavadoņi Globalstar.
- 7. februāris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Amazonas 3 un Azerspace-1/Africasat-1a (Azerbaidžānas pirmais pavadonis).
- 9. februāris — kravas kuģis Progress M-16M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 11. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-18M; pēc 6 stundām tas saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists Zemes novērošanas pavadonis LDCM.
- 25. februāris — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi SARAL, AAUSAT3, Sapphire, NEOSSat, UniBRITE, TUGSAT-1 un STRaND-1; TUGSAT-1 un UniBRITE bija Austrijas pirmie pavadoņi.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-2.
- 3. marts — kravas kuģis SpaceX CRS-2 saslēdzās ar SKS.
- 15. marts — kosmosa kuģis Sojuz TMA-06M atvienojās no SKS.
- 16. marts — kosmosa kuģa Sojuz TMA-06M nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes.
- 19. marts — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists militārais pavadonis USA-241 (SBIRS GEO 2).
- 26. marts:
- kravas kuģis SpaceX CRS-2 atvienojās no SKS un nolaidās Klusajā okeānā;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Satmex 8.
- 28. marts — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-08M, 3 kosmonauti.
- 29. marts — kosmosa kuģis Sojuz TMA-08M saslēdzās ar SKS.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. aprīlis:
- kravas kuģis Progress M-17M atvienojās no SKS;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Anik G1.
- 19. aprīlis:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaisti pavadoņi Bion-M №1, OSSI-1, BeeSat-2, BeeSat-3, SOMP, Dove 2, AIST-2;
- SKS-35: R. Romaņenko un P. Vinogradovs veica iziešanu kosmosā.
- 21. aprīlis:
- kravas kuģis Progress M-17M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā;
- ar nesējraķeti Antares 110 (pirmais lidojums) palaists kravas kuģa makets Cygnus Mass Simulator, ka arī nanopavadoņi Alexander, Graham, Bell un Dove 1.
- 24. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-19M.
- 26. aprīlis:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 1, kā arī pavadoņi NEE-01 Pegaso (Ekvadoras pirmais pavadonis), TurkSat-3USat, CubeBug-1;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2485 (GLONASS);
- kravas kuģis Progress M-19M saslēdzās ar SKS.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Zhongxing 11.
- 7. maijs — ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi Proba-V, VNREDSat-1, kā arī Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1.
- 13. maijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-07M atvienojās no SKS.
- 14. maijs:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-07M nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat 3D.
- 15. maijs — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists navigācijas pavadonis USA-242 (GPS 2F-4).
- 19. maijs — bioloģiskā pavadoņa Bion-M №1 nolaižamais aparāts nolaidās Krievijas teritorijā.
- 25. maijs — ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-243 (WGS-5).
- 28. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-09M, 3 kosmonauti;
- 29. maijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-09M saslēdzās ar SKS
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis SES-6.
- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists kravas kuģis Albert Einstein ATV.
- 7. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2486 (Persona).
- 11. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 10, 3 kosmonauti;
- kravas kuģis Progress M-19M atvienojās no SKS.
- 13. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 10 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong 1.
- 15. jūnijs — kravas kuģis Albert Einstein ATV saslēdzās ar SKS.
- 19. jūnijs — kravas kuģis Progress M-19M novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
- 23. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 10 atvienojās no Tiangong 1 un atkārtoti saslēdzās ar to.
- 24. jūnijs — SKS-36: F. Jurčihins un A. Misurkins veica iziešanu kosmosā.
- 25. jūnijs:
- kosmosa kuģis Shenzhou 10 atvienojās no Tiangong 1;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists Zemes novērošanas pavadonis Resurs-P №1;
- ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi O3b SC1, O3b SC2, O3b SC3, O3b SC4.
- 26. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 10 nolaidās uz zemes.
- 27. jūnijs — ar nesējraķeti Pegasus XL palaista Saules observatorija IRIS.
- 28. jūnijs — ar nesējraķeti Strela palaists militārais pavadonis Kosmos-24867 (Kondor).
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — ar nesējraķeti PSLV palaists navigācijas pavadonis IRNSS 1A.
- 2. jūlijs — ar nesējraķetes Proton-M/Blok DM-03M avāriju beidzās mēģinājums palaist 3 navigācijas pavadoņus GLONASS.
- 9. jūlijs — SKS-36: K. Kesidijs un L. Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
- 15. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists pavadonis Shijian 11-05.
- 16. jūlijs — SKS-36: K. Kesidijs un L. Parmitāno veica iziešanu kosmosā, kura pārtraukta priekšlaicīgi.
- 19. jūlijs:
- ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis MUOS 2;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti pavadoņi Shijian 15, Shiyan 7 un Chuang Xin 3.
- 25. jūlijs:
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis Alphasat un meteoroloģiskais pavadonis INSAT-3D;
- kosmosa kuģis Progress M-18M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 27. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-20M.
- 28. jūlijs — kravas kuģis Progress M-20M saslēdzās ar SKS.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 4 (HTV-4).
- 8. augusts — ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-244 (WGS-6).
- 9. augusts — kravas kuģis Kounotori 4 pievienots pie SKS.
- 16. augusts — SKS-36: F. Jurčihins un A. Misurkins veica iziešanu kosmosā.
- 22. augusts:
- SKS-36: F. Jurčihins un A. Misurkins veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Dnepr palaists pavadonis KOMPSat-5.
- 28. augusts — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists militārais pavadonis USA-245 (NROL-65).
- 29. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat 25B un GSAT-7.
- 31. augusts — ar nesējraķeti Zenit-3SLB/Blok DM-SLB palaists sakaru pavadonis Amos-4.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti pavadoņi Yaogan 17A, Yaogan 17B, Yaogan 17C.
- 4. septembris — kravas kuģis Kounotori 4 atvienots no SKS.
- 7. septembris:
- ar nesējraķeti Minotaur 5 palaista Mēness zonde LADEE;
- kravas kuģis Kounotori 4 novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
- 10. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-08M atvienojās no SKS.
- 11. septembris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-08M nolaidās Kazahstānā;
- ar nesējraķeti Rokot palaisti sakaru pavadoņi Gonec-M №14, Gonec-M №16, Gonec-M №17.
- 12. septembris — paziņots, ka zonde Voyager 1 sasniegusi heliopauzi 2012. gada 25. augustā.
- 14. septembris — ar nesējraķeti Epsilon palaista orbitālā observatorija Hisaki (SPRINT-A).
- 18. septembris:
- ar nesējraķeti Atlas V/531 palaists militārais sakaru pavadonis USA-246 (AEHF 3);
- ar nesējraķeti Antares palaists kravas kuģis Cygnus Orb-D1.
- 23. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 3C.
- 26. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-10M saslēdzās ar SKS.
- 25. septembris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou palaists pavadonis Kuaizhou 1;
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-10M, 3 kosmonauti.
- 29. septembris:
- kravas kuģis Cygnus Orb-D1 savienots ar SKS;
- ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaisti pavadoņi CASSIOPE, CUSat-1, POPACS-1, POPACS-2, POPACS-3, DANDE;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Astra 2E.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. oktobris — zonde LADEE iegāja Mēness orbītā.
- 9. oktobris — zonde Juno veica Zemes pārlidojumu.
- 10. oktobris — par Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras vadītāju iecelts Oļegs Ostapenko, nomainot V. Popovkinu.
- 22. oktobris — kravas kuģis Cygnus Orb-D1 atvienots no SKS.
- 23. oktobris — kravas kuģis Cygnus Orb-D1 novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
- 25. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists pavadonis Shijian 16;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists radiotranslācijas pavadonis Sirius FM-6.
- 28. oktobris — kravas kuģis Albert Einstein ATV atvienojās no SKS.
- 29. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yaogan 18.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-09M pārvietots no SKS vienas pieslēgšanās vietas uz citu.
- 2. novembris — kravas kuģis Albert Einstein ATV novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
- 5. novembris — ar nesējraķeti PSLV palaista Marsa zonde Mars Orbiter Mission.
- 7. novembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-11M ar kosmonautiem M. Tjurinu, R. Mastrakjo un K. Vakatu;
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-11M saslēdzās ar SKS.
- 9. novembris — O. Kotovs un S. Rjazanskis veica iziešanu kosmosā.
- 10. novembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-09M atvienojās no SKS.
- 11. novembris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-09M nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Raduga-1M №3.
- 18. novembris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaista Marsa zonde MAVEN.
- 19. novembris — no SKS palaisti nanopavadoņi Pico Dragon, Ardusat-1 un Ardusat-X.
- 20. novembris:
- ORS-3: ar nesējraķeti Minotaur 1 palaists militārs eksperimentāls pavadonis STPSat 3, kā arī 28 nanopavadoņi: ORS 1 (ORSES), ORS Tech 1, ORS Tech 2, SENSE 1, SENSE 2, Ho`oponopono 2, Firefly, STARE B (Horus), Prometheus 1A, Prometheus 1B, Prometheus 2A, Prometheus 2B, Prometheus 3A, Prometheus 3B, Prometheus 4A, Prometheus 4B, Black Knight 1, NPS-SCAT, COPPER, ChargerSat 1, TJ³Sat, Trailblazer 1, Vermont Lunar Cubesat, SwampSat, CAPE 2, DragonSat 1, KySat 2, PhoneSat v2.4;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yaogan 19;
- no SKS palaists nanopavadonis TechEdSat-3p.
- 21. novembris — ar nesējraķeti Dnepr palaisti pavadoņi DubaiSat-2, STSat-3, WNISAT-1, SkySat-1, UniSat-5, AprizeSat-7, AprizeSat-8, Lem (BRITE-PL), BPA-3, UWE-3, Delfi-n3Xt, Triton 1, Cinema 2, Cinema 3, Dove 4, FUNcube-1, I-Cube, GOMX-1, eSt@r 2, PUCP-SAT 1, Humsat-D, BeakerSat, Eagle 1, Wren, Pocket-PUCP, QBScout 1, First-Move, CubeBug 2, NEE-02 Krysaor, HiNCube, ZACUBE 1, VELOX-P 2, $50SAT.
- 22. novembris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti Zemes pētniecības pavadoņi SWARM A, SWARM B un SWARM C.
- 25. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists eksperimentāls pavadonis Shiyan 5;
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-21M.
- 29. novembris — kravas kuģis Progress M-21M saslēdzās ar SKS.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists Mēness nolaižamais aparāts Chang'e-3 ar mobili Yutu.
- 3. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists sakaru pavadonis SES-8.
- 6. decembris:
- ar nesējraķeti Atlas V/501 palaists militārais pavadonis USA-247 (NROL-39) un nanopavadoņi ALICE, SMDC-ONE 2.3, SMDC-ONE 2.4, SNaP, TacSat-6, FIREBIRD A, FIREBIRD B, AeroCube-5A, AeroCube-5B, CUNYSAT 1, IPEX, M-Cubed 2;
- zonde Chang'e-3 iegāja orbītā ap Mēnesi.
- 8. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Inmarsat-5 F1.
- 9. decembris — ar nesējraķetes Chang Zheng 4B avāriju beidzās mēģinājums palaist Zemes tālizpētes pavadoni CBERS-3.
- 14. decembris — Chang'e 3 ar mobili Yutu nolaidās uz Mēness virsmas.
- 19. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-ST-B/Fregat palaista astronomiskā observatorija Gaia.
- 20. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis TKSAT-1 (Túpac Katari, Bolīvijas pirmais pavadonis).
- 21. decembris — SKS-38: R. Mastrakjo un M. Hopkinss veica iziešanu kosmosā.
- 24. decembris — SKS-38: R. Mastrakjo un M. Hopkinss veica iziešanu kosmosā.
- 25. decembris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti militārie pavadoņi Kosmos-2488, Kosmos-2489, Kosmos-2490 (Strela-3M).
- 26. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Ekspress-AM5.
- 27. decembris — SKS-38: O. Kotovs un S. Rjazanskis veica iziešanu kosmosā.
- 28. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1v/Volga palaisti pavadoņi Aist №1, SKRL-756 №1, SKRL-756 №2;
- Mars Express veica Fobosa pārlidojumu (45 km).
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — Breinerds Holmss (Brainerd Holmes), ASV kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1921. gadā)
- 26. februāris — Roberts Filipss (Robert Ward Phillips ), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1929. gadā)
- 1. marts — Vladimirs Aļeksejevs (Владимир Борисович Алексеев), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā)
- 2. jūlijs — Džons LevelIns (John Anthony Llewellyn), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā)
- Jūlija sākums — Dumitru Dedju (Dumitru Dediu), Rumānijas kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1942. gadā)
- 21. augusts — Čārlzs Gordons Fullertons (Charles Gordon Fullerton), ASV kosmonauts (dzimis 1936. gadā)
- 29. augusts — Brūss Marijs (Bruce Churchill Murray). ASV planetologs, amatpersona (dzimis 1931. gadā)
- 10. oktobris — Skots Kārpenters (Malcolm Scott Carpenter), ASV kosmonauts (dzimis 1925. gadā)
- 21. oktobris — Dmitrijs Zaikins (Дмитрий Алексеевич Заикин), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1932. gadā)
- 12. novembris — Aleksandrs Serebrovs (Александр Александрович Серебров), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā)
|