2019. gada Tour de France bija 106. Tour de Francevelobrauciens, kas norisinājās no 2019. gada 29. jūnija līdz 21. jūlijam. Sacensību starts (Grand Départ) bija Briselē, lai godinātu pirmo Edija MerksaTour de France uzvaru pirms 50 gadiem.[1] Tā bija otrā reize, kad tūre sākās Briselē un piektā reize, kad Grand Depart bija Beļģijā. Organizatori Amaury Sport Organisation (ASO) starta vietu paziņoja īpašā konferencē 2018. gada janvārī.[2] Atklāšanas posms meta loku caur Šarleruā un atgriezās Briselē, savienojot Flandrijas un Valonijas reģionu.
19. jūlijā tiks atzīmēta dzeltenā krekliņa 100. gadadiena. Sacensību laikā kopvērtējuma līderim katru dienu tika piešķirts atšķirīga dizaina līdera krekliņš.[3]
Tā kā Tour de France bija UCI Pasaules tūres sacensības, visas 18 UCI WorldTeam komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. 2018. gada 10. janvārī tūres organizatori, Amaury Sport Organisation (ASO), paziņoja divas no otrā līmeņa UCI profesionālām kontinentālām komandām, kas saņēmušas uzaicinājumu piedalīties sacensībās. Tās bija Francijas komanda Cofidis un Beļģijas komanda Wanty–Gobert, abas jau iepriekš startējušas tūrē.[4] 22. martā tika nosauktas atlikušās divas komandas — Arkéa–Samsic un Team TotalEnergiesError[5]
Iepriekšējā gada tūres uzvarētājs Geraints Tomass (Team Ineos) atgriezās aizstāvēt titulu. Sezonu iesācis ar svaru visrs optimālā,[6] Tomass sezonas gaitā uzlaboja rezultātus, ieņemot trešo vietu Tour de Romandie. Viņš startēja arī Tour de Suisse, bet izstājās pēc kritiena 4. posmā, kas radīja šaubu ēnu par sniegumu tūrē.[7]
Iepriekšējā gada otrās un trešās vietas ieguvēji Toms Dimulēns (Team Sunweb) un Kriss Frūms (Team Ineos) nepiedalījās. Frūms nestartēja Critérium du Dauphiné gūtās traumas dēļ.[8][9] Dimulēns turpināja ārstēt ceļgala savainojumu, kas viņam lika izstāties no Giro d'Italia.[10] Frūma prombūtnē vairāki komandu vadītāji prognozēja atvērtāku sacensību.[11]
Bez Tomasa par kopvērtējuma favorītiem tika uzskatīti Romēns Bardē (AG2R La Mondiale), Egans Bernals (Team Ineos), Jakobs Fūglsangs (Astana), Stevens Kreijsveiks (Jumbo–Visma), Mikels Landa (Movistar Team), Vinčenco Nibali (Bahrain–Merida), Tibo Pino (Groupama–FDJ), Nairo Kintana (Movistar Team) un Ādams Jeitss (Mitchelton–Scott).[7][12][13][14][15] Bardē divreiz bija finišējis uz tūres pjedestāla, bijis otrais 2016. un trešais 2017. gadā. Pirms tūres sacensībās viņš nebija izcēlies, bet viņa pieredze un stabilais sniegums iepriekšējās tūrēs (šī bija viņa septītā tūre) bija pietiekoši, lai uzskatītu viņu par nopietnu pretendentu.[7][12][13] Tomasa komandas biedrs Bernals uzvarēja gan Parīze—Nica, gan Tour de Suisse un, saskaņā ar komandas vadības pausto, tika uzskatīts par komandas līderi kopā ar Tomasu.[16] Fūglsangam bija panākumiem bagātas pavasara sacensības, ieskaitot uzvaru prestižajās viendienas sacensībāsLjēža—Bastoņa—Ljēža, kā arī daudzdienu sacensību kopvērtējumā Vuelta a Andalucía un Dauphiné, kas tiek uzskatīta par svarīgākajām sagatavošanās sacensībām tūrei. Fūglsangam bija pieejams arī spēcīgas komandas atbalsts. Tomēr tika izteiktas šaubas par Fūglsanga spējām uzrādīt vienmērīgu rezultātu triju nedēļu sacensībās.[7][12] Landas gatavību bija grūtāk novērtēt, jo viņš nebija startējis pēc Giro, kur finišēja tūlīt aiz pjedestāla. Viņa labākais sniegums tūrē bija 2017. gadā, kad Landa finišēja ceturtais, braucot kā Frūma gregari.[7][13] Tika uzskatīts, ka Pino ir lieliskā formā pēc piektās vietas Dauphiné un uzvaras Tour de l'Ain un Tour du Haut Var kopvērtējumā. Tomēr tika prognozēts, ka viņu varētu negatīvi ietekmēt spiediens kā mājinieku favorītam un prognozētais karstais laiks. Viņa iepriekšējie rezultāti tūrē bija atšķirīgi: pēc trešās vietas 2014. gadā viņš sekojošajos gados divreiz izstājās.[14] Jeitss atgriezās sacensībās pēc 29. vietas iepriekšējā gadā. Lai arī viņš pāris nedēļas iepriekš izstājās no Dauphiné slimības dēļ, labo sezonas sākuma rezultātu dēļ tika uzskatīts, ka viņš ir labā formā.[14]
↑ 1,01,119. posms tika pārtraukts krusas un dubļu nogruvuma dēļ, kas padarīja ceļu pie Valdizēras pirms plānotā noslēdzošā kāpuma uz Tiņu neizbraucamu. Laiku kopvērtējumam ņēma Col de l'Iseran virsotnē, bet posma uzvaru un dienas cīnītāja balvu nepiešķīra.[18]