Aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss (latīņu: thymus) ir iekšējās sekrēcijasdziedzeris. Atrodas augšējā videnē, aiz krūšu kaula roktura un ķermeņa. 70% gadījumos tīmuss sastāv no divām izstieptām daivām, kuras vidū ir saaugušas.[1]
Aizkrūtes dziedzeris vislabāk attīstīts jauniem dzīvniekiem, pēc tam reducējas, bet pilnīgi neizzūd. Attīstītā stāvoklī dziedzerim ir nepāra krūšu daļa un pāra kakla daļas. Krūšu daļa atrodas videnes prekardiālajā daļā, bet kakla daļas — ap traheju līdz balsenei. Govij tīmuss makroskopiski nav saskatāms jau ap 6. dzīves gadu, cūkai un zirgam ap 2.-3. dzīves gadu. Tīmusam ir liela nozīme imunoģenēzes procesā, jo tajā attīstās T limfocīti. No ārpuses tīmusu apņem saistaudu kapsula. Saistaudu starpsienas dziedzeri sadala daiviņās. Parenhīma sastāv no izmainītiem epitēlijaudiem, kas veido tīklu, starp kura cilpām atrodas limfocīti. Daiviņas perifērija krāsojas intensīvāk, tāpēc to sauc par garozu, bet centrālo daļu — par serdi. Garozā ir vairāk limfocītu, bet serdē — tīmusa ķermenīšu.[2]
↑Козлов В. И., Кривский И. Л. Анатомия лимфоидной системы и путей оттока лимфы: Учеб. пособие. - М.:Изд-во «РУДН», 2005. - 56 с.: ил. ISBN 5-209-01469-xfalse
↑Z. Brūveris, S. Baumane. Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Zvaigzne, 1987. 218. lpp.
