Amonija nitrāts

Amonija nitrāts
	; Amonija nitrāta kristāla uzbūve; ; Amonija nitrāta struktūrformula; ; Pulverveida amonija nitrāts
Citi nosaukumi	amonija salpetris
CAS numurs	6484-52-2
Ķīmiskā formula	NH4NO3
Molmasa	80,04 g/mol
Blīvums	1730 kg/m3
Kušanas temperatūra	169 °C
Viršanas temperatūra	~210 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī	118 g/100 ml (0 °C); 150 g/100 ml (20 °C); 297 g/100 ml (40 °C); 410 g/100 ml (60 °C); 576 g/100 ml (80 °C); 1024 g/100 ml (100 °C)

Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH₄NO₃) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska. Amonija nitrāts kristalizējas rombisku kristālu veidā. Pazīstamas sešas amonija nitrāta kristālu modifikācijas, piecas no kurām ir stabilas parastajā spiedienā. Amonija nitrātam šķīstot ūdenī, novērojama stipra temperatūras pazemināšanās.

Vēsture

Amonija nitrātu pirmais ieguvis vācu alķīmiķis Johans Rūdolfs Glaubers 1659. gadā.

Iegūšana

Amonija nitrātu var iegūt, amonjakam reaģējot ar slāpekļskābi.

Īpašības

Karsējot amonija nitrāts sadalās par ūdeni un dislāpekļa oksīdu:

NH₄NO₃ → N₂O↑ + 2H₂O.

Atkarībā no reakcijas apstākļiem, amonija nitrāts vairāk vai mazāk sadalās arī saskaņā ar vienādojumu

5NH₄NO₃ → 4N₂ + 9H₂O + 2HNO₃.

Radusies slāpekļskābe katalītiski paātrina sadalīšanās reakciju, tādēļ var notikt sprādziens. To var novērst, skābi neitralizējot (piemēram, ar amonjaku).

Izmantošana

Amonija nitrātu plaši lieto kā minerālmēslus. Tas ir arī sprāgstvielu komponents. Lai arī tīru amonija nitrātu ir iespējams lietot kā sprāgstvielu, to šādiem mērķiem parasti sajauc ar oksidēties spējīgām vielām (Al pulveri, koka miltiem, mazgaistošiem naftas produktiem), jo amonija nitrātam sadaloties izdalās skābeklis. Šādas sprāgstvielas ir ļoti stabilas, un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators. Lai novērstu amonija nitrāta minerālmēslu izmantošanu paštaisītu spridzekļu pagatavošanai, ieteikts tiem piejaukt dzelzs sulfātu.^[1] Amonija nitrātu dažreiz lieto arī par cietās raķešdegvielas komponentu (kopā ar magniju). Šāda degviela ir mazāk efektīva nekā uz amonija perhlorātu bāzētā, taču ir mazāk toksiska.