Antonijs Zunda
| ||||||||
| ||||||||
Antonijs Zunda (dzimis 1947. gada 16. septembrī) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures zinātņu doktors, LU profesors un Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1947. gada 16. septembrī Ezerniekos, Rēzeknes novadā.[2]
Antonijs Zunda no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē. 1976. gadā uzsācis studijas aspirantūrā un 1979. gadā ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu.
Darba gaitas uzsācis 1974. gadā kā vēstures skolotājs Saldus 1. vidusskolā. 1978. gadā sācis strādāt par pasniedzēju Vēstures un Filozofijas fakultātē. No 1984. gada docents. No 1984 līdz 1988. gadam bijis Vēstures un Filozofijas fakultātes dekāns.
1992. gadā nostrifikācijas kārtā piešķirts doktora grāds. 1999. gadā kļuvis par habilitētu vēstures doktoru. Kopš 2000. gada ir Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.
Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis kopš tās izveides 1998. gadā.[3]
2002. gadā ievēlēts par LU profesoru Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedrā.
No 2003. gada regulāri kvalifikācijas celšanas nolūkos strādājis Lielbritānijas nacionālajā arhīvā (The National Archive), Londonā.
2018.g. decembrī publiskotajos "čekas maisos" redzams Antonija Zundas vārds, kurš esot bijis kā kandidāts īpašiem periodiem.[4]
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antonija Zundas galvenā interešu sfēra ir Rietumeiropas un Amerikas jaunāko laiku un mūsdienu vēsture. Īpaši pētījis Liebritānijas un Latvijas attiecības starpkaru periodā. 8 zinātnisko monogrāfiju autors (vai līdzautors).
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]А.Я. Варславан, А. Л. Зунда. Британский империализм и буржуазная Латвия в годы мирового экономического кризиса: экономические и политико-дипломатические взаимоотношения, 1929-1933. // Рига: Зинатне, 1981. - 199 с.[5]
Antonijs Zunda. Lielbritānija un Baltijas valstis, 1933.g.-1935.g. // Rīga, 1989.[5]
Antonijs Zunda. Latvijas un Lielbritānijas attiecības 1930-1940: realitāte un ilūzijas. // Rīga, 1998. - 267 lp.
Starptautisko attiecību problēmas : Latvija, Baltija, Eiropa : profesoram Albertam Varslavānam 75: jubilejas rakstu krājums.// Rīga, 2005.[5]
Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: starptautiskās konferences materiāli, 2005. gada 7.-8. jūnijs, Rīga = National resistance to Communist regimes in Eastern Europe after World War II: materials of an international conference 7-8 June 2005, Riga.// Rīga, 2006.[5]
Antonijs Zunda. Baltijas valstu jautājums: 1940-1991.// Rīga, 2011 un 2012.[5]
Zunda Antonijs. Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi. / Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli / Zinātniskie redaktori Inesis Feldmanis, Jānis Taurēns.// Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 118.-124.lpp.[6]
A.Zunda, I.Feldmanis. Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā. // Rīga, 2015.[5]
Butulis, Ilgvars. Zunda, Antonijs. Lielā Latvijas vēstures grāmata. // Rīga 2015.[7]
Butulis Ilgvars, Zunda Antonijs. Latvijas vēsture./ 3. izdevums. // Rīga: Jumava, 2019. - 264 lp.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. augustā. Skatīts: 2015. gada 5. martā.
- ↑ Latgales dati. «Antonijs Zunda». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021-05-12.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 5. martā.
- ↑ LETA. «VDK interesējuši dažādu sociālo slāņu cilvēki». www.diena.lv, 2018-12-21. Skatīts: 2021-05-12.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 WorldCat. «Zunda, Antonijs 1947-», 2021. Skatīts: 2021-05-12.
- ↑ «Zunda Antonijs. Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi – Publikācijas 2014» (latviešu). Skatīts: 2021-05-12.
- ↑ Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda. Lielā Latvijas vēstures grāmata. Rīga : Jumava, 2015. ISBN 978-9934-11-823-4.
|