Pāriet uz saturu

Bāddoberāna

Vikipēdijas lapa
Bāddoberāna
pilsēta
Bad Doberan
Šaursliežu vilciens Molli Bāddoberānas ielā
Šaursliežu vilciens Molli Bāddoberānas ielā
Ģerbonis: Bāddoberāna
Ģerbonis
Bāddoberāna (Vācija)
Bāddoberāna
Bāddoberāna
Bāddoberāna (Mēklenburga-Priekšpomerānija)
Bāddoberāna
Bāddoberāna
Koordinātas: 54°06′23″N 11°54′13″E / 54.10639°N 11.90361°E / 54.10639; 11.90361Koordinātas: 54°06′23″N 11°54′13″E / 54.10639°N 11.90361°E / 54.10639; 11.90361
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Rostokas apriņķis
Pilsētas tiesības 1879
Platība
 • Kopējā 32,74 km2
Augstums 15 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 13 105
 • blīvums 345,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.bad-doberan.de
Bāddoberāna Vikikrātuvē

Bāddoberāna (vācu: Bad Doberan) ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.

Bāddoberāna radās 1171. gadā, kad cisterciešu mūki šeit nodibināja klosteri. Līdz 18. gadsimta beigām Bāddoberāna bija neliels ciematiņš. Pilsētas daļa Heiligendamma, kas dibināta 1793. gadā un atrodas tieši pie jūras, ir vissenākais piejūras kūrorts Vācijā. Ar Bāddoberānu, kas atrodas 6 kilometrus iekšzemē, to savieno šaursliežu dzelzceļš, saukts par Molli. 1932. gada augustā Bāddoberāna bija pirmā pilsētā Vācijā, kura Ādolfam Hitleram piešķīra goda pilsoņa nosaukumu. 2007. gada jūnijā šeit notika G8 samits.

Bijusī klostera baznīca - Bāddoberānas minsters (celts 1368. gadā) ir ievērojams ķieģeļu gotikas paraugs. Pilsētā notiek ikgadējs džeza, roka un eksperimentālās mūzikas festivāls Zappanale.

  1. Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]