Pāriet uz saturu

Berlīnes Zooloģiskais dārzs

Vikipēdijas lapa
Berlīnes Zooloģiskais dārzs
Zoologischer Garten Berlin
Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā}
Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā}
Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā
Atklāts 1844. gadā[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Platība 35 hektāri[1]
Koordinātas 52°30′30″N 13°20′15″E / 52.50833°N 13.33750°E / 52.50833; 13.33750Koordinātas: 52°30′30″N 13°20′15″E / 52.50833°N 13.33750°E / 52.50833; 13.33750
Dzīvnieku skaits 20,219 (2017)[2]
Sugu skaits 1,373 (2017)[2]
Īpašnieki EAZA,[3] WAZA[4]
Apmeklētāji vairāk kā 3,5 miljoni (2017)[2]
Mājaslapa zoo-berlin.de

Berlīnes Zooloģiskais dārzs (vācu: Zoologischer Garten Berlin) ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies un pazīstamākais zooloģiskais dārzs Vācijā. Tas atklāts 1844. gadā un aizņem 35 hektārus no Berlīnes Tīrgartenas parka. Ar aptuveni 1380 dažādām sugām un vairāk nekā 20 200 dzīvniekiem, zooloģiskais dārzs piedāvā vienu no visplašākajām sugu kolekcijām pasaulē.[2][5]

Zooloģisko dārzu un tā akvāriju 2017. gadā apmeklēja vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku. Tas ir visapmeklētais zooloģiskais dārzs Eiropā un viens no populārākajiem visā pasaulē. Regulāra dzīvnieku barošana ir viena no tā slavenākajām atrakcijām. Zooloģiskā dārza publisko tēlu veicinājuši pasaulē zināmi dzīvnieki, piemēram, leduslācis Knuts un lielā panda Bao Bao.

Zooloģiskais dārzs sadarbojas ar daudzām universitātēm, pētniecības institūtiem un citiem zooloģiskajiem dārziem visā pasaulē. Tas uztur un veicina Eiropas selekcijas programmas, palīdz aizsargāt vairākas apdraudētas sugas un piedalās vairākās sugu reintroducēšanas programmās.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziedojums zooloģiskajam dārzam, 1909. gada decembris

Berlīnes Zooloģisko dārzu atklāja 1844. gada 1. augustā, un tas bija otrais zoodārzs Vācijā pēc īslaicīgā Thiergarten Hamburgā-Hornā. Akvāriju atklāja 1913. gadā. Pirmos dzīvniekus uzdāvināja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV no Pfaueninselas salas zvērnīcas un Tīrgartenas parka fazānu audzētavas. Tuvējo U-Bahn staciju atklāja 1882. gadā.

Trešais reihs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gadā Berlīnes Zooloģiskais dārzs atbrīvojās no ebreju valdes locekļiem un piespieda ebreju akcionārus ar zaudējumiem pārdot savas akcijas. Sākot ar 1939. gadu ebrejiem liedza apmeklēt zoodārzu.[6] Zooloģiskā dārza direktoru Lutcu Heku, viņa draugs Hermans Gērings, 1938. gada vasarā izvēlējās par Oberste Naturschütz Behörde im Reichsforstamt (augstākā dabas aizsardzības aģentūra valsts mežsaimniecības departamentā) vadītāju, un šajā amatā viņš bija vecākais atbildīgais par visu dabas aizsardzības pārvaldību.[7]

Otrais pasaules karš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara laikā zoodārza teritoriju sabiedroto bumbas pirmo reizi skāra 1941. gada 8. septembrī. Visvairāk postījumu tika nodarīts bombardēšanas laikā 1943. gada 22. un 23. novembrī.

Mazāk nekā 15 minūšu laikā pirmajā dienā nogalināja 30% zooloģiskā dārza populācijas, bet otrajā dienā akvārija ēku pilnībā iznīcināja tiešā trieciena rezultātā. No astoņiem ziloņiem izdzīvoja tikai viens tēviņš Siāms un 2 gadus veco nīlzirgu Knautschke izglāba no apšaudes dzīvnieku mājā. Lielāko daļu postījumu radās Berlīnes kaujas laikā: no 1945. gada 22. aprīļa zooloģiskais dārzs atradās pastāvīgā Sarkanās armijas artilērijas apšaudē. Zooloģiskā dārza teritorijā līdz 30. aprīlim norisinājās smagas kaujas, un drošības pasākumi lika zoodārza uzturētājiem nogalināt dažus plēsējus un citus bīstamus dzīvniekus.

Blakus zooloģiskajam dārzam atradās Zoo tornis — milzīgs zenītartilērijas tornis, kas bija viens no pēdējiem atlikušajiem nacistiskās Vācijas pretošanās apgabaliem pret Sarkano armiju ar bunkuriem un pretgaisa ieročiem, kas aizsargājās pret sabiedroto gaisa spēkiem. Pie zooloģiskā dārza ieejas atradās neliels pazemes slēpnis zooloģiskā dārza apmeklētājiem un darbiniekiem. Cīņas laikā par ievainotajiem vācu karavīriem šeit rūpējās sievietes un zooloģiskā dārza darbinieku sievas. 30. aprīlī slēpņa iemītnieki padevās.

1945. gada 31. maija skaitīšana atklāja, ka izdzīvoja tikai 91 no 3715 dzīvniekiem, tostarp divi lauvu mazuļi, divas hiēnas, Āzijas zilonis Siāms, nīlzirgs Knautschke, desmit mantijas paviāni, šimpanze un melnais stārķis. Pēc kaujas daži dzīvnieki bija izbēguši, bet dažus nogalinātos dzīvniekus pēc tam apēda Sarkanās armijas karavīri.

Pēc zooloģiskā dārza iznīcināšanas to un ar to saistīto akvāriju rekonstruēja pēc mūsdienīgiem principiem, lai dzīvniekus eksponētu pēc iespējas tuvāk to dabiskajai videi. Panākumi dzīvnieku, tostarp dažu retu sugu, audzēšanā liecina par šo jauno metožu efektivitāti.[7]

Pēckara periods

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zooloģisko dārzu izveidoja Rietumberlīnē, tāpēc austrumos uzcēla otru zooloģisko dārzu — Tierpark Berlin.[8] Sabiedrība praktiski nepievērsa uzmanību zooloģiskā dārza vēsturei Trešā reiha laikā līdz 2000. gadam, kad Verners Kons, kura tēvs bija tā bijušais akcionārs, uzsāka diskusiju, lai noskaidrotu šo akciju likteni. Zooloģiskais dārzs sākotnēji noliedza, ka ebreju akcionāri būtu spiesti pārdot savas akcijas, taču, izceļoties publiskam skandālam, tas galu galā to atzina.[9] Tā uzdeva vēsturniekam identificēt šos bijušos akcionārus un apzināt viņu pēcnācējus, teikts AFP ziņojumā.[6]

Zoodārzs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skats uz Berlīnes zoodārzu no Ķeizara Vilhelma memoriālās baznīcas
Grupa Suga Dzīvnieki
Zīdītāji 169 1044
Putni 319 2092
Rāpuļi 69 357
Abinieki 54 639
Zivis 562 7 629
Bezmugurkaulnieki 331 8,604
Kopā (2013) 1504 20 365

Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir visvairāk apmeklētais zoodārzs Eiropā, un to katru gadu apmeklē vairāk nekā 3,3 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Tas ir atvērts visu gadu, un to var viegli sasniegt ar sabiedrisko transportu. Zoologischer Garten dzelzceļa stacija (pazīstama arī vienkārši kā Zoo) ir viena no Berlīnes svarīgākajām stacijām. Šeit ir savienoti vairāki transporta veidi, piemēram U-Bahn, pilsētas elektrovilciens un autobusi.

Apmeklētāji var iekļūt zoodārzā caur eksotiski veidotiem Ziloņu vārtiem, kas atrodas blakus akvārijam Budapeštas ielā, vai caur Lauvas vārtiem Hardenbergplatz laukumā. Sākotnējie Ziloņu vārti, ko uzcēla 1899. gadā, tika iznīcināti Otrajā pasaules karā. 1984. gadā tos precīzi rekonstruēja atbilstoši sākotnējiem plāniem.[10]

Zooloģiskais dārzs vienmēr uzturējis plašu un daudzveidīgu kolekciju. Otrā pasaules kara sākumā bija 4000 putnu un zīdītāju no 1400 sugām, savukārt akvārijā bija 8300 rāpuļu, abinieku un bezmugurkaulnieku no 750 sugām. 2001. gadā apvienotajā kolekcijā bija 14188 dzīvnieki no 1517 sugām, līdzīgi kā šobrīd.[11] Izstādīto lielāko dzīvnieku skaits pakāpeniski ir samazinājies, jo iežogojumi arvien vairāk tiek veidoti, lai atgādinātu dabisko dzīvotni.

Zooloģiskais dārzs uztur ciltsgrāmatas melnajiem un Indijas degunradžiem un gauriem. Reto briežu un cūku populācijas ir daļa no vairākiem audzēšanas nebrīvē projektiem. Berlīnes Zooloģiskais dārzs atbalsta dabas aizstāvjus citās valstīs (piemēram, Madagaskarā).

Zooloģiskajā dārzā dzīvo četru veidu cilvēkpērtiķi: orangutani, gorillas, šimpanzes un bonobo.

Plēsēju mājā ir apskatāmi visi lielie kaķi un daudzi reti mazi plēsēji, piemēram, gredzenastes mangusts un šaursvītrainais mangusts no Madagaskaras. Pagrabstāvā apmeklētāji aicināti apskatīt nakts dzīvnieku pasauli.

Putnu māja piedāvā caurstaigājamu aviāriju un piedāvā plašu putnu sugu klāstu. Daudzos lielos voljēros redzami bridējputni, gārņi un daudzas citas sugas. Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir viens no nedaudzajiem zooloģiskajiem dārziem, kurā apskatāma tuatara (akvārijā) un Luzonas degunragputns.

Akvārijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Akvārijā apskatāma viena no lielākajām ūdensdzīvnieku kolekcijām Eiropā.

Akvāriju uzcēla 1913. gadā kā daļu no zooloģiskā dārza kompleksa. Papildus zivīm un citiem ūdens iemītniekiem, šeit dzīvo lielākā daļa zoodārza rāpuļu, abinieku un bezmugurkaulnieku.

Dzīvnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlācis Knuts piedzima zooloģiskajā dārzā 2006. gada 5. decembrī. Uzreiz pēc dzimšanas viņam un viņa dvīņubrālim vai māsai uzbruka paša māte, tomēr Knutu izdevās izglābt. Pēc tam viņu uzaudzināja zoodārza kopējs Tomass Dērfleins, un viņš kļuva par masu mediju fenomena centru, kas aptvēra visu pasauli, ātri izveidojot daudzas rotaļlietas, mediju īpašos piedāvājumus, DVD un grāmatas. Šī iemesla dēļ mazulis lielā mērā bija atbildīgs par ievērojamu ieņēmumu pieaugumu Berlīnes Zooloģiskajam dārzam 2007. gadā, kas tiek lēsts piecu miljonu eiro apmērā. Zooloģiskā dārza apmeklētības rādītāji gadā pieauga par aptuveni 30%, padarot to par visrentablāko gadu tā 165 gadu pastāvēšanas vēsturē. Knuts nomira 2011. gada 19. martā.

Bao Bao (1978—2012) bija viena no pirmajām divām lielajām pandām Vācijā un kādu laiku bija vecākā zināmā panda zooloģiskajos dārzos. Viņš bija kopā ar pandu mātīti Tjenu Tjenu (kura nomira 1984. gadā), ko Ķīna 1980. gadā uzdāvināja Rietumvācijai. No 1991. līdz 1993. gadam Bao Bao izīrēja Londonas Zooloģiskajam dārzam. 1995. gadā uz viņa Berlīnes māju no Ķīnas atsūtīja vēl vienu pandu mātīti Jan Jaņu pārošanās mēģinājumiem. Neskatoties uz vairākiem mākslīgās apsēklošanas eksperimentiem, pēcnācēju nebija. Jan Jaņa nomira 2007. gadā. 2017. gada vasarā milzu pandas atgriezās Berlīnē.[12] 2019. gada septembrī Mengai Mengai piedzima dvīņu pandu mazuļi.[13]

Gorillas mātīte Fatou piedzima 1957. gada 13. aprīlī. Viņa ieradās zoodārzā aptuveni divu gadu vecumā. 1974. gadā viņa dzemdēja pirmo gorillu, kas tika audzēta Berlīnē, Duftē.[14] Kopš Kolo nāves 2017. gada janvārī viņa ir pasaulē vecākā nebrīvē dzīvojošā gorilla (tagad kopā ar amerikāņu gorillu Trudiju).

Starpgadījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā Zaļās partijas deputāte Klaudija Hēmerlinga apsūdzēja zoodārza direktoru Bernhardu Blaškevicu (arī ''Tierpark Berlin'' direktoru) par simtiem dzīvnieku pārdošanu kaušanai, dažos gadījumos audzētājiem Ķīnā, lai iegūtu potenci paaugstinošas zāles.[15] Tajā pašā gadā Blaškevics atzina, ka nogalinājis vairākus savvaļas kaķēnus.[16]

2009. gadā kādu sievieti saplosīja leduslāči pēc tam, kad tā bija ielēkusi viņu voljērā. Viņu steidzami nogādāja slimnīcā, kur izdevās glābt viņas dzīvību.[17]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Zoologischer Garten Berlin». zoo-infos.de. Zoo-Infos.de. Skatīts: 2010. gada 5. septembris.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Das aufregende Jahr 2017 in Zahlen – Inventur in Zoo, Tierpark und Aquarium Berlin» [The Exiting Year 2017 In Numbers – Stocktaking In Zoo, Aquarium And Tierpark]. Zoologischer Garten Berlin's website (vācu). 2018. gada 2. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. septembris. Skatīts: 2018. gada 2. marts.
  3. ↑ «EAZA Member Zoos & Aquariums». eaza.net. European Association of Zoos and Aquaria. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. septembris.
  4. ↑ «Zoos and Aquariums of the World». waza.org. WAZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2010. gada 5. septembris.
  5. ↑ «Zoo Berlin Tierstatistik 2013». zoo-berlin.de (vācu). Zoo Berlin. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 18. janvāris.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Berlin Zoo Comes to Terms With Nazi Past, Seeks Out Former Jewish Shareholders». Haaretz (angļu). 2013. gada 3. decembris. Skatīts: 2019. gada 8. oktobris.
  7. ↑ 7,0 7,1 Prenger, Kevin, War Zone Zoo, 2018
  8. ↑ Beautiful Berlin. Ellert und Richter. 1992. 40. lpp. ISBN 978-3-89234-295-3. as a result of division, Berlin has two planetariums, two philharmonic orchestras and concert halls, two Grand Hotels and two zoos. The Tierpark, not to be confused with the Tiergarten, in Friedrichsfelde [is the new one in East Berlin.]
  9. ↑ Berlin Zoo seeks Jewish members stripped of shares
  10. ↑ Elephant Gate (Berlin Zoological Garden) - Elefantentor (Zoologischer Garten Berlin). Band 25: Moehring-Olivié. E. A. Seemann. 1931.
  11. ↑ Hans Fradrich. Guidebook to the Berlin Zoological Garden and its Aquarium (2nd izd.). Zoologischer Garten Berlin, 2002. 15. lpp.
  12. ↑ The Local (20 October 2016).
  13. ↑ «Panda Meng Meng gives birth to twins in Berlin Zoo». DW.COM (en-GB). 2019. gada 2. septembris. Skatīts: 2019. gada 2. septembris.
  14. ↑ «Zoo Berlin - Herzlich willkommen im Zoo Berlin. - Senior citizens meet for gorilla's birthday». www.zoo-berlin.de (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. janvāris.
  15. ↑ «Berlin zoo accused of profiting from slaughter». TheGuardian.com. 2008. gada 28. marts.
  16. ↑ «Berlin Zoo chief threatened over kitten killings». Reuters. 2008. gada 29. marts.
  17. ↑ «Shocking pictures and video of woman mauled by polar bear at Berlin Zoo». mirror.co.uk/. 2009. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 20. septembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Berlīnes_Zooloģiskais_dārzs&oldid=4178759"