Berta fon Zutnere
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Baronese Berta Felicita Sofija fon Zutnere (vācu: Bertha Felicitas Sophie Baronin von Suttner, dzimusi grāfiene Kinska fon Vhīnica un Tetava (vācu: Kinsky von Wchinitz und Tettau) 1843. gada 9. jūnijā, mirusi 1914. gada 21. jūnijā) bija austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste. Saņēmusi 1905. gada Nobela miera prēmiju.[1]
Dzīves agrīnais posms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Prāgā, kas tolaik bija Austrijas impērijas sastāvā. Viņas tēvs bija trūkumā nonācis Austrijas feldmaršalleitnants no Kinsku (Kinsky) grāfu dzimtas. Tēvs nomira vēl pirms meitas piedzimšanas. Kopš bērnības Berta apguva vairākas valodas, interesējās par mūziku, daudz ceļoja. 1873. gadā viņa sāka strādāt par audzinātāju bagātā ģimenē. Pēc dažiem gadiem viņa saderinājās ar baronu Artūru fon Zutneru (1850-1902), kas piederēja šai ģimenei. Viņš bija 7 gadus jaunāks par Bertu. Viņa ģimene iebilda pret šīm laulībām.[2]
Draudzība ar Alfrēdu Nobelu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Berta bija spiesta meklēt citas darba iespējas. 1876. gadā viņa atsaucās uz Alfrēda Nobela sludinājumu, kurš meklēja sekretāri un savas Parīzes rezidences saimnieci. Berta gan tur pavadīja tikai nedēļu, un tad devās atpakaļ uz Vīni, kur slepeni apprecējās ar Artūru fon Zutneru. Tomēr turpmākos 20 gadus, līdz pat Nobela nāvei 1896. gadā, Zutnere un Nobels uzturēja draudzīgas attiecības un sarakstījās, lai gan personīgi tikās tikai vēl divas reizes. Pastāv uzskats, ka Zutneres darbība miera atbalstam un vēstulēs paustie uzskati ir ietekmējuši Nobelu savā testamentā novēlēt savus līdzekļus ne tikai Nobela prēmijām zinātnē un literatūrā, bet arī nodibināt Nobela miera prēmiju.[2]
Darbība miera veicināšanā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1889. gadā Zutnere publicēja romānu "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!). Romāns guva plašu ievērību un Zutnere kļuva par vienu no vadošajām pacifistu kustības pārstāvēm. 1891. gadā Zutnere nodibināja Austrijas pacifistu organizāciju. Viņa kļuva starptautiski pazīstama ar savu darbu žurnālā (1892-1899), kam bija dots tāds pats nosaukums kā viņas romānam.
Par savu darbību miera veicināšanā Zutnere 1905. gadā tika apbalvota ar Nobela miera prēmiju. Viņa bija pirmā sieviete, kam pasniegta tieši Nobela miera prēmija, un kopumā otrā sieviete, kam pasniegta kāda no Nobela prēmijām.
Zutnere piedalījās daudzu starptautisku miera kongresu rīkošanā, devās turnejās ar lekcijās. 1911. gadā Zutnere kļuva par Karnegi miera fonda Konsultatīvās padomes locekli. 1913. gadā Starptautiskajā miera kongresā Hāgā viņu godināja kā miera kustības ģeneralisimusu.
Zutnere nomira no vēža 1914. gada 21. jūnijā, neilgi pirms Pirmā pasaules kara, par kuru viņa bija centusies brīdināt.
Zutneres piemiņa godināta, viņu attēlojot uz Austrijas 1000 šiliņu banknotēm, bet mūsdienās viņas portrets ir uz Austrijas 2 eiro monētām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Nobel Peace Prize 1905». Nobel Foundation.
- ↑ 2,0 2,1 Biography on Timeline of Nobel Prize Winners
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berta fon Zutnere.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Bertas fon Zutneres biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Online text of "Lay down Your Arms", archive.org
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Starptautisko tiesību institūts |
Nobela miera prēmija 1905. gads |
Pēctecis: Teodors Rūzvelts |
|