Daniels Bovē
| ||||||||||
| ||||||||||
Daniels Bovē (esperanto: Daniel Bovet, itāļu: Daniel Bovet, dzimis 1907. gada 23. martā, miris 1992. gada 8. aprīlī) bija Šveicē dzimis Itālijas farmakologs. 1957. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā “par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem”. Nobela prēmijai tika izvirzīts arī 1951. un 1953. gadā. Zināms arī kā antihistamīna atklājējs. Viņa dzimtā valoda ir esperanto.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daniels Bovē.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|