Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
| Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle | |
|---|---|
 Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle | |
  Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Tautas iela 2, Daugavpils, Latvija |
| Koordinātas | 55°52′14.55″N 26°32′16.43″E / 55.8707083°N 26.5378972°EKoordinātas: 55°52′14.55″N 26°32′16.43″E / 55.8707083°N 26.5378972°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Pareizticīgā Baznīca |
| Statuss | katedrāle |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības sākums | 1903 |
| Celtniecības beigas | 1905 |
| Specifikācija | |
| Garums | 40 m |
| Platums | 20 m |
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle[1] ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas katedrāle Daugavpilī, Latvijā. Baznīcā vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko pareizticīgo baznīcu Latvijā.[2][3]
Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle uzcelta laikā no 1904. līdz 1905. gadam. Būvēta pēc šķirsta (kuģa) baznīcas parauga.[1] Katedrālei ir trīs jomi, tā ir 40 m gara, 20 m plata un 16 m augsta.[1] Sākotnēji tika paredzēts, ka baznīca tiks izmantota garnizona vajadzībām. Baznīca atrodas tā sauktajā Baznīcu kalnā, kur vēl atrodas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca un Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca.
1913. gadā tā kļuva par Polockas eparhijas Daugavpils vikariāta baznīcu, 1938. gadā par Latvijas Pareizticīgo baznīcas Jersikas bīskapijas, bet 1989. gadā par Rīgas eparhijas Daugavpils vikariāta, 2013. gadā par Daugavpils un Rēzeknes eparhijas galveno baznīcu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 734.—735. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Daugavpils pilsētas plāns mērogā 1:7 500. LR Valsts zemes dienests. Dienvidlatgales reģionālā nodaļa. 3. lpp.
- ↑ Юрий Петровский. «Даугавпилсский кафедральный собор Святых благоверных князей Бориса и Глеба отмечает свое 100-летие». «Наша газета» 2005 год, № 59 (343). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. martā. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle.- Daugavpils Sv. Borisa un Gļeba katedrāle
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |