Demogrāfiskā krīze Krievijā

Dzimušo un mirušo skaita dinamika Krievijā 1995.–2015. gadā, milj.

Demogrāfiskā krīze Krievijas Federācijā ir Krievijas iedzīvotāju dzimstības samazināšanās un tās paredzamās sekas.

Lai saglabātu iedzīvotāju skaitu līdzšinējā līmenī, nepieciešams, lai kopējais dzimstības līmenis būtu aptuveni 2,1 bērnu uz vienu sievieti mūža garumā. Demogrāfiskās krīzes cēlonis Krievijā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu, ir demogrāfiskā pāreja, kas izraisa Zemes iedzīvotāju demogrāfisko novecošanos (izņemot Subsahāras Āfriku). PSRS, īpaši Eiropas tautu vidū, dzimstības rādītāji pirmo reizi 1967. gadā samazinājās zem dzimstības atjaunošanas līmeņa (2,1 dzimšana uz vienu sievieti), bet kopš 1992. gada Krievijā — zem mirstības līmeņa. Straujākais dzimstības samazinājums Krievijā (līdz 1,157) notika pēc 1998. gada defolta. Citādi līdzīgas demogrāfiskās tendences ir raksturīgas industrializētajām un postindustriālajām sabiedrībām gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, kurās demogrāfiskā pāreja jau ir pabeigta.

Krievijas iebrukums Ukrainā un daļējas mobilizācijas izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums valstij. Saskaņā ar Gaidara institūta datiem kopējais dzimstības līmenis 2023. gadā var samazināties līdz 1,3–1,39 bērniem uz sievieti. Starp negatīvajiem faktoriem jāmin ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, daļas vīriešu iesaukšana armijā un trauksmes līmeņa pieaugums.

The Economist 2023. gada 4. martā rakstīja, ka Krievijā notiek "demogrāfiska traģēdija". COVID-19 epidēmijas, kara Ukrainā, emigrācijas un iedzīvotāju skaita samazināšanās laikā 2020.–2022. gadā par aptuveni 2 miljoniem pārsniedza parasto līmeni. 15 gadus vecu vīriešu paredzamais dzīves ilgums šajā periodā samazinājās gandrīz par pieciem gadiem un ir tāds pats kā Haiti. Dzimstības līmenis 2022. gada aprīlī sasniedza Vācijas okupācijas perioda līmeni. Mobilizācijas un emigrācijas rezultātā sieviešu bija par 10 miljoniem vairāk nekā vīriešu.