Pāriet uz saturu

Dienvidāzija

Vikipēdijas lapa
Dienvidāzijas atrašanās vieta Āzijā

Dienvidāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas dienvidu daļā. Tajā dzīvo nepilni 2 miljardi iedzīvotāju. Reģionā ir daudzveidīgi dabas apstākļi un bagāti dabas resursi. Dienvidāziju rietumos apskalo Arābijas jūra un austrumos — Bengālijas līcis. Lielākās upes reģionā ir Ganga, Inda, Brahmaputra un Krišna.

Dienvidāzijas valstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar ANO klasifikāciju, Dienvidāzijā pavisam atrodas astoņas valstis:[1][2]

Dienvidāzijas valstis
Valsts Galvaspilsēta
Karogs: Afganistāna Afganistāna Kabula
Karogs: Bangladeša Bangladeša Daka
Karogs: Butāna Butāna Thimphu
Karogs: Indija Indija Ņūdeli
Karogs: Maldīvija Maldīvija Male
Karogs: Nepāla Nepāla Katmandu
Karogs: Pakistāna Pakistāna Islāmābāda
Karogs: Šrilanka Šrilanka

No šīm astoņām valstīm iekšzemes valstis ir Afganistāna, Nepāla un Butāna.

Klimatiskie apstākļi Dienvidāzijā svārstās no tropiskajiem un musonu klimatiem piekrastes teritorijās līdz sausajām un kalnainajām zonām ziemeļos, tostarp Himalaju kalniem, kas atrodas uz Indijas, Nepālas un Butānas robežām. Musonu lietusgāzes ir būtiskas reģiona lauksaimniecībai, kur svarīgākās kultūras ir rīsi, kvieši, kokvilna un tēja.

Dienvidāzija ir ekonomiski un politiski nozīmīgs reģions, ar strauji augošām ekonomikām, piemēram, Indiju un Bangladešu. Indija ir Dienvidāzijas lielākā ekonomika un viena no straujāk augošajām pasaulē. Tā ir arī lielākā demokrātija un nozīmīgs globālais IT pakalpojumu, farmācijas un rūpniecības centrs. Bangladeša pēdējos gados ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, it īpaši tekstilrūpniecības sektorā, kas ir viens no galvenajiem eksporta nozares virzītājiem.

Nepāla, Butāna un Maldīvija ir mazākas ekonomikas ar lielu atkarību no tūrisma, ārvalstu palīdzības un dažādu nišas sektoru attīstības. Daudzas reģiona valstis joprojām cīnās ar augstu nabadzības līmeni un ekonomisko nevienlīdzību.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]