Eduards fon Tolls
Eduards Gustavs fon Tolls (Eduard Gustav von Toll, krievu: Эдуард Васильевич Толль; 1858—1902) bija Krievijas Impērijas polārpētnieks, ģeogrāfs un ģeologs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Tallinā 1858. gada 14. (3. pēc VS) martā vācbaltiešu muižnieka un ierēdņa Ārenta fon Tolla un viņa sievas Augustes, dzimušas Akvilanderes, ģimenē. Mācījās Tallinas Domskolā (1869—1870), tad Tērbatas ģimnāzijā (1872—1877). No 1877. līdz 1882. gadam studēja mineraloģiju, medicīnu un zooloģiju Tērbatas Universitātē. No 1884. gada strādāja Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Mineraloģijas muzejā pie Frīdriha Šmita (1832—1908). 1885.—1886. un 1892.—1893. gadā piedalījās Aleksandra fon Bunges vadītajās ekspedīcijās uz Jaunsibīrijas salām. 1889. gadā viņš apprecējās ar Emmelīnu Vilkenu (Wilcken), 1897. gadā veica ģeoloģiskus pētījumus Vidzemē un Kurzemē, kļuva par Krievijas Zemkopības un domēņu ministrijas galveno ģeologu. 1899. gadā piedalījās Stepana Makarova vadītajā ekspedīcijā uz Špicbergenas salu.
1900. gadā Eduards fon Tolls organizēja jaunu ekspedīciju uz Jaunsibīrijas salām. 1902. gada novembrī viņš kopā ar Frīdrihu Zēbergu un vēl diviem ekspedīcijas dalībniekiem atstāja Koteļnija salu un pazuda uz visiem laikiem.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards fon Tolls.
|