Pāriet uz saturu

Eiramerikas superkontinents

Vikipēdijas lapa

Eiramerika ir hipotētisks superkontinents, kas izveidotos, ja apvienotos Eirāzijas un Ziemeļamerikas kontinenti. Šis termins tiek izmantots ģeoloģijas teorijās, lai aprakstītu iespējamu nākotnes tektonisko plātņu izvietojumu, kas varētu veidoties simtiem miljonu gadu laikā.

Pagaidām tas nav reāls kontinentu apvienojums, bet zinātnieki, balstoties uz plātņu tektonikas teoriju, uzskata, ka kontinentu dreifs varētu novest pie šāda superkontinenta veidošanās. Eiramerikas nosaukums apvieno Eirāziju (Eiropu un Āziju) un Ameriku. Tiek uzskatīts, ka šāds superkontinents varētu veidoties, ja Ziemeļamerikas, kā arī citas saistītās plātnes pakāpeniski pārvietotos uz austrumiem un saplūstu ar Eirāziju, veidojot vienotu masīvu kontinentu.

Šāda apvienošanās ir iespējama tikai ļoti tālā nākotnē, jo ģeologi, izpētot pašreizējo plākšņu kustību prognozējuši, ka plātnes varētu savienoties pēc aptuveni 200—300 miljoniem gadu.

Eiramerikas sekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Kontinentu saplūšana: Zemes tektoniskās plātnes turpina kustēties ļoti lēni (daži centimetri gadā). Šī kustība rada iespēju, ka Ziemeļamerika un Eirāzija, kā arī citas pasaules daļas, piemēram, daļa no Āfrikas un Lielbritānija, saplūdīs kopā. Tas ir nākamais lielais posms Zemes ģeoloģiskajā vēsturē pēc bijušā superkontinenta Pangejas sadalīšanās.
  2. Kalnu veidošanās: Kad šie kontinentu gabali saskarsies, radīsies jaunas kalnu grēdas un zemestrīces. Piemēram, kad Ziemeļamerika un Eirāzija sašķelsies, iespējams, izveidosies milzīgs kalnu masīvs, kas būs apmēru ziņā līdzīgs Himalajiem.
  3. Okeānu rašanās: Kontinenti pārvietojoties varētu radīt jaunu okeānu (kā tas bija Pangejas sašķelšanās gadījumā, kad izveidojās Atlantijas okeāns). Līdz ar to esošie okeāni, piemēram, Atlantijas un Klusais okeāns, varētu izzust vai pārvērsties jaunās jūrās un okeānos.
  4. Klimats un daba: Kontinentu saplūšana ietekmēs arī klimatu. Eiramerikas veidošanās laikā varētu mainīties atmosfēras apstākļi, radot jaunas klimata zonas. Arī dzīvotņu veidošanās mainīsies, jo klimata pārmaiņas varētu radīt jaunas biomasas un ekosistēmas.