Erevānas dialekts
Erevānas dialekts (armēņu: Երևանի բարբառ) ir austrumarmēņu valodas dialekts, kurā runā Erevānā un tās apkārtnē. Vēsturiski tas bija pazīstams kā Ararata dialekts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izcilais armēņu rakstnieks Hačaturs Abovjans 1841. gadā pabeidza savu romānu "Armēnijas brūces" Erevānas dialektā.
Gandrīz 160 gadus ilgā krievu un padomju vara Austrumarmēnijā (1828—1917, 1920—1991) ir atstājusi ietekmi uz armēņu sarunvalodu. Ikdienā tiek lietoti daudzi krievu, persiešu, turku, arābu un citi aizgūti vārdi. Padomju vara mudināja padomju armēņu eliti "atbrīvot armēņu valodu no arābu, turku un persiešu valodas ietekmes". Padomju perioda beigās Armēnijā krievu valoda bija "plaši izplatīta, un no krievu valodas tika veidoti atvasinājumi, izmantojot vietējos afiksus", tikmēr krievu valoda kalpoja arī kā starpnieks, caur kuru armēņu valodā ienāca Eiropas termini.
1989. gadā erevānas dialektā ārpus Erevānas runāja 162 ciematos un 5 pilsētās, kopumā ap 275 000 cilvēku.
Mūsdienās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures gaitā dialektu ietekmējušas vairākas valodas, īpaši krievu un persiešu, un aizgūtie vārdi tajā ir ievērojami sastopami arī šodien. Mūsdienās tas ir visizplatītākais armēņu dialekts.[1]
Daži armēņu valodas vārdi armēņu sarunvalodā nav dzirdami, to vietā tiek lietoti krievu valodas ekvivalenti:
- sok (sūla)
- apel'sin (apelsīns)
- piva (alus)
- marshutka (maršruta autobuss)
- svetafor (luksofors)
- galuboy (gejs)
- 'bomzh (bezpajumtnieks)
- vabshe (vispār)
- vilka (dakša)
- chay (tēja)
- salfetka (salvete)
- ment (policists)
Lielākā daļa no nesenajiem armēņu emigrantiem, kuri kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām ir emigrējuši uz ārzemēm, runā Erevānas dialektā. Armēnijā vērojama tendence palielināt Erevānas dialekta nozīmi. Armēnijas televīzijas kanāli parasti izmanto Erevānas dialektu, nevis standarta armēņu valodu, īpaši izklaides raidījumos, kas izraisa valodnieku kritiku.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Martirosyan, Hrach (2018-01-01). The Armenian dialects. In: The languages and linguistics of Western Asia: an areal perspective (ed. by Geoffrey Haig, Geoffrey Khan). Berlin, Boston: De Gruyter Mouton. (The world of linguistics; editor: Hans Henrich Hock; vol. 6), 2018: 46-105..
- ↑ «Մշակույթ». Ազգ (hy-AM). Skatīts: 2023-04-10.