Hatikvah
| Cerība | |
|---|---|
| ha-Tiḳṿah | |
| National himna |
 Izraēla |
| Dzeja | Naftali Hercs Imbers, 1878 |
| Mūzika | Samuels Koens, 1888 |
| Apstiprināta |
1948 (neoficiāli) 2004 (oficiāli) |
|
| |
| Mūzikas paraugs | |
| | |
Hatikvah (ivritā: הַתִּקְוָה, cerība) ir Izraēlas valsts himna.
Vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Ivritā | Transliterācija | Tulkojums latviešu valodā |
| כל עוד בלבב פנימה נפש יהודי הומיה, ולפאתי מזרח קדימה, עין לציון צופיה, |
Kol od baleivav p'nimah Nefesh y'hudi homiyah Ulfa'atei mizrach kadimah Ayin l'tziyon tzofiyah |
Kamēr sirds dzīlēs Turpina ebreja dvēsele alkt, Un uz priekšu uz austrumu tālēm Uz Cionu vēršas skats, |
| עוד לא אבדה תקוותנו, התקווה בת שנות אלפים, להיות עם חופשי בארצנו, ארץ ציון וירושלים. |
Od lo avdah tikvateinu Hatikvah bat sh'not alpayim Lihyot am chofshi b'artzeinu Eretz tziyon viyrushalayim |
Mūsu cerība vēl nav zudusi, Divtūkstošgadu cerība: Būt brīviem savā zemē Cionas un Jeruzalemes zemē. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izraēlas himnas pamatā ir dziesma Tikvateinu (Mūsu cerība), kuru sarakstījis Galīcijas ebreju dzejnieks Naftalijs Hercs Imbers. Pirmais dzejas vārdu uzmetiens tika izdarīts 1877. gadā (pēc citiem datiem, 1876. vai 1878. g.) Jasos (Rumānija). Šīs rindas domājams veltītas Petahtikvas pilsētas dibināšanai - tolaik tā bija viena no pirmajām ebreju apmetnēm Osmaņu impērijas kontrolētajā Palestīnā. 1886. gadā dzejolis tika publicēts tā autora pirmajā dzejas krājumā Rīta zvaigzne (ivr. ברקאי). Dziesmas pilnais garums ir 10 panti. Izraēlas himnā ietilpst pirmais pants un nedaudz izmainīts piedziedājums. 1888. gadā Šmuels Koens, Rišonlecionā dzīvojošs ebreju imigrants no Besarābijas, sacerēja dziesmai mūziku, par pamatu izmantodams kādas moldāvu tautas dziesmas melodiju.
Dziesma kļuva par cionistiskās kustības himnu. Hatikva kā himna tiek izmantota kopš Izraēlas valsts izveides 1948. gadā, tomēr oficiālais himnas statuss tai ar Kneseta lēmumu tika piešķirts tikai 2004. gada 10. novembrī.