Heinrihs I Putnuķērājs

Heinrihs I Putnuķērājs Heinrich der Finkler vai Heinrich der Vogler (vācu) Henricius Auceps (latīņu)
Heinrihs I Putnuķērājs 12. gadsimta manuskriptā
Vācijas karalis
Amatā 919. gada 24. maijā — 936. gada 2. jūlijā
Priekštecis	Konrāds I Jaunākais
Pēctecis	Otons I
Dzimšanas dati	ap 876. gadu Memlēbene (mūsdienās Saksija-Anhalte, Vācija)
Miršanas dati	936. gada 2. jūlijā Memlēbene (mūsdienās Saksija-Anhalte, Vācija)
Apglabāts	Kvedlinburgas abatija, Saksija-Anhalte, Vācija
Dinastija	Otonu dinastija
Tēvs	Oto I Zaigojošais (der Erlauchte)
Māte	Hedviga
Dzīvesbiedrs(-e)	Hateburga; Matilda
Bērni	Saksijas Hedviga, Otons I, Saksijas Gerberga, Henrihs I, Bruno Lielais
Reliģija	katolisms

Heinrihs I Putnuķērājs (vācu: Heinrich der Finkler/Heinrich der Vogler, latīņu: Henricius Auceps; dzimis ap 876. gadu, miris 936. gada 2. jūlijā) bija Otonu dinastijas Saksijas hercogs no 919. gada un Vācijas karalis no 919. gada līdz savai nāvei 936. gadā. Tiek uzskatīts par pirmo Vācijas karalistes karali. Līdz tam pieņemts runāt par Austrumfranku valsts karaļiem.

Savas valdīšanas laikā Heinrihs I īstenoja aktīvu politiku. Heinriham izdevās nostiprināt savu karalisti, pievienojot tai Lotringu. Aizsardzībai pret maģāru klejotāju iebrukumiem dibināja nocietinātas apmetnes (burgas) un reorganizēja kavalēriju, kas ļāva 933. gada 15. martā gūt uzvaru pār maģāriem Riādas kaujā. Heinriha valdīšanas laikā sākās pielabas slāvu iekarošana. Karagājienu rezultātā vairākas slāvu ciltis kļuva par nodevu maksātājiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs I Putnuķērājs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)