Šahu iemācījies spēlēt piecpadsmit gadu vecumā, noraugoties, kā to spēlē vietējā kafejnīcā. 1848. gadā pārcēlies uz Londonu, kur ātri kļuvis par pazīstamu šahistu. 1851. gadā piedalījies pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā Londonā, kurā izstājies pirmajā kārtā.[1] Vēlāk piedalījies starptautiskajos šaha turnīros Vīnē (1873), Parīzē (1878), Vīnē (1882), Nirnbergā (1883), Londonā (1883), Hamburgā (1885), Hastingsā (1895) un Londonā (1899). Piedalījies arī mačos ar tā laika spēcīgākajiem šahistiem — Polu Morfiju (1858), Vilhelmu Steinicu (1866) un Emanuelu Laskeru (1890), kuros gan cietis zaudējumus kopvērtējumos.[2]
Bijis daudzu šaha grāmatu autors, no kurām pazīstamākā ir 1893. gadā Londonā izdotā Chess History and Reminiscences ("Šaha vēsture un atmiņas"). Atstājis paliekošu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Bērda vārda ir nosaukta atklātne, kas sākās ar 1. f4. Pirmo reizi šo atklātni Bērds pielietoja 1856. gadā pret Falkbēru.[3] 1886. gadā Notingemas šaha turnīrā viņš sev raksturīgajā romantiskajā stilā guva uzvaru pret Johannesu Cukertortu.[4] Tāpat Bērda vārdā ir nosaukts variants spāņu atklātnē: 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lb5 Zd4.
