Henriks Oto Albedils
| ||||||||||
Henriks Oto Albedils (vācu: Heinrich Otto von Albedyl, 1666—1738) bija fon Albedilu dzimtas pārstāvis, vācbaltu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks. Kopš 1709.gada pildīja Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora vietnieka pienākumus, bet 1719.gadā tika iecelts par galveno pienākumu izpildītāju.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1666. gada 13.augustā.[1]
Par Henrika vecākiem pastāv divas versijas:
- Tēvs - Otto Albedils (Albedilu dzimta), māte - Anna Doroteja Ģertrūda von Rozena (Rozenu dzimta);[2]
- Tēvs - Georgs Johans fon Albedils (vācu: Georg Johann von Albedyll), māte - Margarita Patkula fon Rozenbeka (vācu: Margarethe Patkul von Rosenbeck) (Patkulu dzimta).[1]
Viņa tēvam piederēja Stalbes muiža (vācu: Stolben) un Ageras muiža (vācu: Haggers, Aggers; igauņu: Ageri) Jarva-Madis pagastā (mūsdienu Igaunijas teritorijā).
Henriks apprecējās ar Elizabeti Annu fon Šviheltu (vācu: Elisabeth Anna von Schwicheldt) (Šviheltu dzimta), kuras tēvs bija Dīdrihs / Dītrihs fon Švihelts (vācu: Diedrich / Dietrich von Schwicheldt / von Swickeld) un māte - Anna Doroteja fon Krama (vācu: Anna Dorothea von Kram).
Henrika un Elizabetes laulībā piedzima 2 bērni [1] :
- 1699.gadā - Frīdrihs Kristians fon Albedils (vācu: Friedrich Christian von Albedyll);
- 1702.gadā - Barbora Frederika fon Albedila (vācu: Barbro Fredrika von Albedyll).
Profesionālās gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1683. gadā Albedils sāka dienēt Rozena musketieru pulkā, vēlāk bija dažādu armiju virsnieks. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā bija Saksijas armijas ģenerālmajors, pēc zaudētajām kaujām Polijā 1702. gada maijā pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā. Piedalījās Zviedrijas karaļa Kārļa XII karagājienā uz Krieviju (1707—1709), kur krita krievu gūstā.
Kopš 1709.gada pildīja Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora vietnieka pienākumus.[3]
1712. gadā pie Štrālzundes krita dāņu gūstā, 1718. gadā kā ģenerālleitnants piedalījās Norvēģijas kampaņā. 1719. gada 26. augustā viņu iecēla par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (Rīgas gubernatoru), lai gan pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks. 1720. gada 2. martā viņam piešķīra Zviedrijas brīvkunga (vācu: Freiherr) jeb barona (vācu: Baron) titulu [3], un tajā pašā gadā arī iecēla bruņinieka kārtā. 1720. gada 18. septembrī viņš pārtrauca dienestu Zviedrijas armijā un pārcēlās uz dzīvi Hamburgā. 1725.gadā viņu iecēla par Hamburgas virspavēlnieku.
Mira Hamburgā 1738. gada 8.janvārī.[1]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- August Wilhelm Hupel. Historisch-Nachrichten von den chronologisch-biographische liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren Statthaltern und des zu Riga Schlosses zur Königl. schwedischen Regierungszeit. " Nordische Miscellaneen " St. 18-19, Rīga: Hartknoch 1789, p. 514-515
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Family tree of Heinrich Otto von Albedyll». Geneanet (angļu). Skatīts: 2024-11-18.
- ↑ Bertil Boëthius: Svenskt biografiskt lexikon, 1918, lk.363-366
- ↑ 3,0 3,1 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2,1.2: Estland, Görlitz, 1930 lk.643
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Nilss Štrombergs |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora p.i. 1719 |
Pēctecis: amats likvidēts |
|