Hugo Kapets
| Hugo Kapets | |
|---|---|
 Hugo Kapets | |
| Franku karalis | |
| Valdīšana | 987. gada 3. jūlijs – 996. gada 14. oktobris |
| Kronēts | 987. gada 3. jūlijā, Nojonā |
| Priekštecis | Ludviķis V |
| Pēctecis | Roberts II |
| Dzimis |
939. Parīze, Rietumfranku valsts |
| Miris |
996. gada 14. oktobrī (56—57 gadu vecumā) Parīze, Francijas Karaliste |
| Apglabāts | Sendenī bazilika, Sendenī, Francija |
| Dzīvesbiedre | Akvitānijas Adelaida (prec. 969) |
| Bērni |
Monsas grāfiene Hedviga Pontjū grāfiene Gizela Roberts II |
| Dinastija | Kapetingi (dibinātājs) |
| Tēvs | Hugo Lielais |
| Māte | Sakšu Hedviga |
| Paraksts |
 |
Hugo Kapets (Hugues Capet, dzimis 938. gadā, miris 996. gada 24. oktobrī) bija franku ķēniņš no Kapetingu dzimtas. Valdīja no 987. līdz 996. gadam.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 938. gadā Parīzē. Viņš audzis spēcīgā un ietekmīgā franku aristokrātu ģimenē, kas dzīvoja Francijā. 956. gadā Hugo mantoja sava tēva plašos īpašumus un kļuva par ietekmīgu augstmani.
No 978. — 986. gadam Hugo Kapets apvienojās ar Romas imperatoriem Oto II un Oto III un ar Reimsas arhibīskapu Adalberonu, lai valdītu pār vājo Rietumfranku valsts karali Lotāru no Karolingu dinastijas. No 985. gada viņš bija karalis tikai vārda dēļ. 987. gadā, kad Lotārs un viņa dēls Ludviķis V nomira, Reimsas arhibīskaps pārliecināja augstmaņu sapulci, lai tie ievēl Hugo Kapetu par karali. Hugo Kapetu kronēja par Francijas karali, pirmo Francijas karali no Kapetingu dinastijas, Nojonā (Noyon), Pikardijā, 987. gada 3. jūlijā.
Hugo Kapets sagrāba mazsvarīgākos īpašumus netālu no Šartras (Chartres) un Anžū (Anjou). Starp Parīzi un Orleānu viņš pakļāva pilsētas un īpašumus aptuveni 1000 km2 platībā. Viņa vara tur beidzās un ja viņš uzdrošinātos ceļot ārpus šīs zemes gabala, viņš riskētu tikt nolaupīts un turēts ieslodzījumā pret izpirkuma maksu vai pat nogalināts. Patiesībā, 993. gadā bija plāns, lai nogādātu Hugo Kapetu Oto ieslodzījumā.[nepieciešama atsauce] Plāns neizdevās, bet fakts, ka neviens netika sodīts parāda to, cik niecīga bija Hugo Kapeta vara.
Neskatoties uz Hugo Kapeta varu, visā Francijā bija tikpat daudz citu likumu kā muižkungu. Valstī lietoja 150 dažādas naudas formas un runāja vismaz ducī dažādu valodu. Savienot visu kas bija savienojams bija grūti paveicams uzdevums un patstāvīga piepūle starp tiem, kuriem piederēja Francijas kronis un feodāļiem. Piemēram, Hugo Kapetam vajadzēja lielu piepūli lai cīnītos ar vasaļiem, kas atradās uz Sēnas (Seine) un Luāras (Loire). Aiz viņa valsts robežām formāla ievadīšana un pēc tam atcelšana no amata piemeklēja Arnuflu, kurš bija Lorānas hercoga brāļadēls tādēļ, ka Reimsas arhibīskaps iesaistīja karali un bīskapus konfliktā ar pāvestu Jāni XV, kurš netika atrisināts līdz Hugo Kapeta nāvei 996. gadā.
Kamēr Hugo Kapeta militārais spēks bija ierobežots un viņam vajadzēja lūgt karaspēka palīdzību Normandijas Ričardam I, viņa, kā karaļa, vienbalsīgās ievēlēšana deva viņam lielisku morālo autoritāti un ietekmi.
Hugo Kapets apprecējās ar Adelaidi no Akvitānijas (952. — 1004. gadam), kura bija Akvitānijas hercoga Viljama III meita. Viņiem bija 5 bērni.
Hugo Kapets nomira 996. gada 24. oktobrī Parīzē un tika apbedīts Sendenī bazilikā. Hugo Kapeta panākumus nostiprināja viņa dēls Roberts II.
Kopā valdīja 15 Kapetingu dzimtas pārstāvju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hugo Kapets.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Kapetingu dzimtas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Ludviķis V kā Rietumfranku valsts karalis |
Franku ķēniņš 987—996 |
Pēctecis: Roberts II | ||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|