ITT (uzņēmums)
| ITT Inc. | |
|---|---|
 | |
| Darbības joma | rūpniecība |
| Dibināts | 1920. gads |
| Galvenais birojs |
Stemforda, Konektikuta,  ASV |
| Tīmekļa vietne | itt.com |
ITT Inc. (agrākais nosaukums ITT Corporation) ir ASV daudznozaru ražošanas uzņēmums. Tas ir dibināts 1920. gadā. Galvenais birojs ir Konektikutas štata Stemfordā.
Uzņēmums organizēts trīs biznesa grupās: Motion Technologies (bremžu uzlikas un berzes materiāli transportlīdzekļiem), Industrial Process (sūknēšanas sistēmas, ventiļi, kontroles sistēmas rūpniecībā un derīgo izrakteņu ieguvē un transportēšanā), Connect & Control Technologies (savienotāji un citi piederumi sakaru kabeļiem, dažādi produkti aerokosmiskajai un rūpnieciskajai jomai).[1] Senāk uzņēmums darbojies telesakaru aparatūras ražošanā, aizsardzības biznesā, ūdens tehnoloģijās un citās jomās.
ITT Inc. tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Telesakari
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1920. gadā Puertoriko Sosthenes Behn un viņa brālis Hernand dibināja uzņēmumu International Telephone & Telegraph (ITT). 1923. gadā uzņēmums ieguva monopolstāvokli Spānijas telesakaru tīklā.
No 1922. līdz 1925. gadam Eiropā tika iegādāti vairāki telesakaru uzņēmumi. 1925. gadā no Western Electric tika nopirkti vairāki tā starptautiskie meitas uzņēmumi, to skaitā Bell Telephone Manufacturing Company Beļģijā, International Western Electric Apvienotajā Karalistē, ko pārdēvēja par Standard Telephones and Cables un Le Materiel Téléphonique (LMT; vēlāk to pārdēvēja par LMT-ITT) Francijā. 1925. gadā tika izveidota Eiropas nodaļa International Standard Electric Corporation (ISE). 1929. gadā ISE Vācijā dibināja holdinga uzņēmumu Standard Elektrizitaets-Gesellschaft AG (SEG); par tā partneri kļuva AEG ar telesakaru uzņēmumu Mix & Genest AG, kas dibināts 1879. gadā. 1930. gadā SEG iegādājās radio un sakaru iekārtu ražotāju C. Lorenz AG.
ASV 1928. gadā ITT ar meitas uzņēmuma Postal Telegraph & Cable starpniecību iegādājās vairākus Džona Viljama Makeja (John William Mackay) uzņēmumus: Commercial Cable Company (transatlantiskie sakari), Commercial Pacific Cable Company (sakari uz Filipīnām, Ķīnu un Japānu), Postal Telegraph un Federal Telegraph Company (radio sakari; vēlāk to pārdēvēja par Federal Telegraph and Radio Corporation). 1935. gadā Postal Telegraph & Cable likvidēja, tā vietā 1940. gadā izveidoja American Cable and Radio Corporation.
1931. gadā no Īvara Krīgera tika nopirktas Zviedrijas telesakaru uzņēmuma Ericsson kapitāldaļas, ITT kļūstot par tā lielāko akcionāru līdz 1960. gadam, kad akcijas pārdeva Vallenbergu ģimenei.
1951. gadā no Filo Fernsworta (Philo Farnsworth) tika nopirkts televīzijas un radio uzņēmums. 1951. gadā ITT ieguva telefona centrāļu ražotāja Kellogg Switchboard & Supply vairākuma kapitāldaļu. Vēlāk to pārdēvēja par ITT Kellogg. Pēc apvienošanas ar Federal Telegraph and Radio Corporation to pārdēvēja par ITT Telecommunications, bet vēlāk — atkal par ITT Kellogg.
1958. gadā meitas uzņēmumi Vācijā Standard Elekrik (līdz 1956. gadam SEG) un C. Lorenz tika apvienoti uzņēmumā Standard Elektric Lorenz AG (SEL). 1959. gadā par ITT vadītāju kļuva Harold Geneen.
Diversifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1963. gadā ITT mēģināja iegādāties ABC televīzijas tīklu, bet to aizliedza ASV konkurences regulators. Lai apietu konkurences likumus, ITT sāka iegādāties uzņēmumus ārpus telesakaru jomas. 1960. gados tika nopirkti vairāk nekā 300 uzņēmumi, piemēram, Sheraton viesnīcu ķēde, maizes cepšanas uzņēmumus Continental Baking Company, automašīnu iznomātājs Avis Rent a Car System. 1966. gadā tika iegādāts mācību iestāžu operators Educational Services, Inc., kas kļuva par ITT/ESI.
1976. gadā Francijas telefona centrāļu ražotājs LMT-ITT tika pārdots Thomson-CSF, ITT paturot televizoru ražošanu ar zīmolu Océanic.
1986. gadā Eiropas telesakaru operācijas tika pārdotas Francijas Compagnie Générale d’Electricité (tagad Alcatel-Lucent), kas kā CIT Alcatel meitas uzņēmums Alcatel N. V. reģistrēts Nīderlandē, kurā 55,6 % piederēja CGE un 37 % — ITT.[2] 1987. gadā televizoru ražošana ar zīmolu Océanic nonāca Somijas Nokia īpašumā. 1988. gadā SEL sadzīves elektronikas bizness tika pārdots Nokia. 1989. gadā ITT tālsakaru nodaļu apvienoja ar Metromedia tālsakaru nodaļu, izveidojot uzņēmumu Metromedia-ITT, ko 1993. gadā iegādājās Long Distance Discount Services, Inc. (tagad MCI).
1992. gadā ITT pārdeva 30 % tai piederošo Alcatel N.V. kapitāldaļu, iegūstot 7 % Alcatel Alsthom daļu.[3] 1994. gadā ITT Educational Services, Inc. tika pārdotas publiskā piedāvājumā, ITT saglabājot 83 %.
Uzņēmuma sadalīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1995. gadā ITT sadalīja trīs atsevišķos publiskos uzņēmumos ITT Corporation (viesnīcu bizness), ITT Hartford (apdrošināšana) un ITT Industries (ražošana):
- ITT Corporation (ITT Destinations) 1997. gadā pabeidza apvienošanos ar Starwood Hotels and Resorts Worldwide, pārdodot ne viesnīcu un izklaides biznesu. 1999. gadā ITT Corp. pilnībā pārdeva ITT/ESI kapitāldaļas. 1999. gadā ITT Corp. nosaukums mainīts uz Starwood.
- ITT Hartford tagad zināms ar nosaukumu The Hartford Financial Services Group, Inc. un ir viens no lielākajiem investīciju un apdrošināšanas uzņēmumiem ASV.
- ITT Industries darbojās kā rūpniecisko un aizsardzības izstrādājumu ražotājs; tas vēlāk kļuva par ITT Corporation.
1997. gada oktobrī ITT Industries Šveices uzņēmumam Micronas pārdeva pusvadītāju komponenšu ražotāju Vācijā ITT Semiconductors (Intermetall).
Rūpniecisko un aizsardzības izstrādājumu ražotājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gadā ITT Industries no Somijas Metso nopirka Nīderlandes sūkņu ražotāju Svedala Robot B.V. (tagad Robot Pumps Holland). 2006. gada 1. jūlijā ITT Industries nosaukumu mainīja uz ITT Corporation. 2007. gadā tika iegādāti uzņēmumi International Motion Control (IMC) un EDO Corporation. 2008. gadā palaistajā pavadonī GeoEye-1 bija uzstādīta ITT izgatavotā aparatūra, kas nodrošināja Zemes virsmas fotografēšanu augstā izšķirtspējā. 2009. gadā tika nopirkts Vācijas sūkņu ražotājs Laing GmbH.
Uzņēmuma otrā sadalīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā ITT Corporation sadalīja trīs neatkarīgos uzņēmumos:
- ITT Corporation paturēja rūpniecisko procesu un plūsmas kontroles izstrādājumu biznesu;
- Xylem — ūdens un kanalizācijas izstrādājumu bizness;
- ITT Exelis — aizsardzības risinājumu biznes (to 2015. gadā nopirka Harris Corporation).
Rūpniecisko procesu un plūsmas kontroles izstrādājumu bizness
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gadā ITT Corporation iegādājās automašīnu detaļu ražotāju Wolverine Advanced Materials. 2016. gadā Indianas štatā tika reģistrēta pārvaldītājsabiedrība ITT Inc., un ITT Corporation kļuva par tās meitas uzņēmumu.
2022. gada 4. aprīlī par 140 miljoniem ASV dolāru tika iegādāts Izraēlas uzņēmums Habonim, vārstu, vārstu automātikas un vadības sistēmu projektētājs un ražotājs gāzes sadales, biotehnoloģiju un skarbas ekspluatācijas pakalpojumu nozarēs. 2023. gada maijā ITT iegādājās uzņēmumu Micro-Mode, kas bija vadošais augsti izstrādātu savienotāju piegādātājs aizsardzības un kosmosa lietojumiem skarbos vides apstākļos. 2024. gada 19. janvārī tika pabeigta Dānijas uzņēmuma Svanehøj Group A/S iegāde, tas bija sūkņu piegādātājs kriogēno lietojumu jomā jūrniecības nozarē. jūlijā ITT par 171 miljonu ASV dolāru pārdeva automašīnu detaļu ražotāju Wolverine Advanced Materials (Wolverine). 1. augustā ITT vienojās no investīciju uzņēmuma Behrman Capital par 475 miljoniem ASV dolāru iegādāties uzņēmumu kSARIA, kas bija kritiski svarīgu savienojamības risinājumu ražotājs un piegādātājs kosmosa un aizsardzības galaproduktu tirgiem; darījums pabeigts 12. septembrī.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ITT REPORTS 2024 SECOND QUARTER EARNINGS PER SHARE (EPS) OF $1.45, ADJUSTED EPS OF $1.49; ANNOUNCES PORTFOLIO RESHAPING WITH ACQUISITION OF INTERCONNECT SOLUTIONS PROVIDER kSARIA AND DIVESTITURE OF AUTOMOTIVE COMPONENTS SUPPLIER WOLVERINE
- ↑ Alcatel S.A. History
- ↑ ITT Accepts $3.6 Billion Alcatel Sale
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ITT.- ITT Inc.
|