Jānis Kristītājs

Svētais Jānis Kristītājs
	14. gadsimta maķedoniešu ikona
Priekštecis, kristītājs un moceklis
Dzimis	laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē.
Miris	apm. 30. gadā; iespējams Maherona pie Nāves jūras; (ِقلة المشناقى‎ /Qalatu l-Mishnāqá); (tagad Jordānija)
Godā	kristietībā un islāmā
Piemiņas diena	24. jūnijs
Simboli	krusts, jērs, kamieļādas tērps
Svētais aizbildnis	Kvebeka; Ņūfaundlenda; Puertoriko; Hospitāliešu ordenis; Jordānija; Florence, Dženova un daudzas citas pilsētas
Strīdīgie jautājumi	relikviju jautājums — pasaulē esot 11 vietas, kurās it kā tiek glabāti Jāņa Kristītāja rādītājpirksti un vismaz sešās vietās esot viņa galvas

Svētais Jānis Kristītājs (ivritā: יוחנן המטביל‎ (Yokhanan HaMatbil), sengrieķu: Ἰωάννης ὁ βαπτίζων (Iōánnēs ho baptistḗs) vai Ἰωάννης ὁ βαπτίζων (Iōánnēs ho baptízōn), latīņu: Sanctus Io(h)annes Baptista; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu. Tiek godināts kā svētais kristietībā un kā pravietis islāmā.

Sludinātāja darbība

20. gadu beigās Jānis Kristītājs pamazām sāka pulcināt ap sevi sekotājus. Sākumā viņš sludināja tuksnesī netālu no Jeruzalemes, vēlāk devās uz Galileju, kurā valdīja tetrarhs Hērods Antipa. Jānis kritizēja pastāvošo kārtību, sludināja Dieva valstības drīzu iestāšanos un veica kristīšanu Jordānas upē. Jānis kristīja arī pašu Jēzu. Pēc Mateja evaņģēlija datiem, to darot, viņš teicis, ka Jēzum būtu jākristī viņš. Vairāki Jēzus sekotāji pirms pievēršanās kristietībai bija Jāņa Kristītāja sekotāji.

Kad tetrarhs Hērods Antipa lauza savu daudzus gadus ilgo laulību ar arābu karaļa Aretas IV meitu, lai apprecētos ar pusbrāļa Hēroda II sievu Hērodiju (Herodias) (Hēroda Lielā mazmeitu), Jānis Kristītājs vērsās pret šādu rīcību un to publiski nosodīja liela pūļa klātbūtnē. Drīz vien viņš tika ieslodzīts. Evaņģēliji vēsta, ka Hēroda Antipas dzimšanas dienas svinībās Hērodijas meita tik skaisti dejoja, ka viņš deva solījumu izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos. Hērodija mudināja savu meitu izteikt vēlēšanos, lai Jānim Kristītājam tiktu nocirsta galva. Un pēc neilga laika no apakšzemes cietuma tika atnesta un Hēroda svinību zālē uz paplātes Hērodijas meitai pasniegta Jāņa Kristītāja galva, kuru tā nodeva tālāk savai mātei.^[1] Evaņģēlijos nav nosaukts Hērodijas meitas vārds, tomēr Josifs Flāvijs darbā "Jūdu vēsture" (Antiquitates Judaicae) raksta par Hēroda sievas meitu Salomi. Šajā pašā darbā gan apgalvots, ka Jānis Kristītājs esot nogalināts politisku iemeslu dēļ.

Radniecība ar Jēzu Kristu

Jāņa Kristītāja tēvs Zaharija (Zacharias) bija priesteris, kam bija jāierodas Jeruzalemes templī vienu vai divas reizes gadā (Lūk.ev.1:8). Viņš bija priesteris Abija vienībā (1.Laiku 24:10), kurai bija izlozēts astotais kārtas numurs kalpošanā (no divdesmit četrām). Jāņa Kristītāja māte Elizabete un Jēzus Kristus māte Marija bija māsīcas (viņu mātes bija māsas). Kad Marija gaidīja Jēzus piedzimšanu, viņa apmetās pie Jāņa Kristītāja vecākiem.^[1]