Johans Volfgangs Debereiners

Johans Volfgangs Debereiners; Johann Wolfgang Döbereiner
Personīgā informācija
Dzimis	1780. gada 24. martā ; Hofa, Bavārija, Vācija
Miris	1849. gada 27. martā (69 gadi); Jēna, Vācija
Tautība	vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	Ķīmija
Akadēmiskais amats	Jēnas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	Debereinera šķiltavas, Debereinera lampa, ķīmiskās triādes

Johans Volfgangs Debereiners (vācu: Johann Wolfgang Döbereiner; dzimis 1780. gada 13. decembrī, miris 1849. gada 24. martā) bija vācu ķīmiķis. Liela daļa Debereinera izgudrojumu veltīti metālu un to oksīdu īpašību izpētei, kā arī elementu likumsakarību un to pazīmju izmaiņu izpētei. Zināmākie izgudrojumi ir Debereinera gāzu šķiltavas un Debereinera lampa, kā arī viņš izveidoja ķīmiskās triādes.

Biogrāfija

Johans Volfgangs Debereiners dzimis Bavārijas pilsētā Hofā ormaņu ģimenē. Debereineram nebija iespējas iegūt vidējo izglītību, līdz ar to viņš nodarbojās ar pašizglītošanos un spēja nodot eksāmenus uz aptiekāra palīgu. Lai iegūtu tiesības pārvaldīt aptieku, no 1800. līdz 1803. gadam viņš studēja dabaszinātnes Strasbūrā. Atgriežoties Vācijā, Debereiners iztikas līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tehniskā aprīkojuma nepietiekamības dēļ nespēja piepildīt savus plānus. Viņa mēģinājumi organizēt ķīmisko vielu ražošanu un pārdošanu, kā arī ķīmiķu-tehnologu mācību iestādes izveide, cieta neveiksmi. Tomēr daudzās Debereinera publikācijas par dažādu ķīmisko vielu iegūšanas uzlabošanām, tika atzītas speciālistu vidū, un 1810. gadā ar Johana Volfganga Gētes palīdzību viņš tika lūgts strādāt Jēnas universitātē par pasniedzēju.

Zinātniskā darbība

1821. gadā viņš ieguva etiķskābi, oksidējot etilspirtu un izmantojot platīnu kā katalizatoru. 1823. gadā Debereiners paziņoja par ūdeņraža strūklas aizdegšanos, kas vērsta uz poraino platīnu. Šie darbi ļoti ātri ieguva atzinību starp vadošajiem ķīmiķiem, kopā ar Hamfriju Deiviju viņš lika pamatus katalītiskajai ķīmijai ar saviem darbiem par heterogēno katalīzi. Pamatojoties uz katalītiskām reakcijām, tika uzkonstruēta ierīce, ko nodēvēja par «Debereinera lampu».

Debereineram izdevās saskatīt pirmās likumsakarības elementu īpašībām. Viņš pamanīja, ka, saliekot kopā trīs elementus ar līdzīgām ķīmiskajām īpašībām augošā secībā pēc to atommasām, atommasa otrajam (vidējam) elementam būs aptuveni vienāda ar pirmā un trešā elementa vidējo aritmētisko atommasu. 1817. gadā Debereiners uzstādīja šādu likumsakarību pirmajai triādei (sārmzemju metāliem): kalcijam, stroncijam un bārijam. 1829. gadā, pēc tam, kad Jenss Jākobs Bercēliuss apstiprināja viņa teoriju, Debereiners centās iegūt līdzīgu likumsakarību arī ar citiem elementiem, piedāvājot vēl divas triādes (litijs, nātrijs, kālijs kā arī sērs, selēns, telūrs). Savas klasifikācijas pamatā bez atommasām viņš saskatīja saikni starp elementu un to savienojumu ķīmiskajām īpašībām, fizikālajām īpašībām.

Debereinera darbiem elementu sistematizācijā sākotnēji nepievērsa pārāk lielu uzmanību, un 1840. gadā Leopolds Gmelins, izvēršot elementu sarakstu, parādīja, ka to klasifikācija pēc ķīmiskajām īpašībām ir daudz sarežģītāka, nekā to sadalīšana pēc triādēm. Tomēr Debereinera triāžu likums lika pamatu elementu sistematizācijai, kā rezultātā tika izveidots periodiskais likums.

Literatūra

Биографии великих химиков. Перевод с нем. под редакцией Быкова Г. В. — М.: Мир, 1981. 320 с.
Волков В. А., Вонский Е. В., Кузнецова Г. И. Выдающиеся химики мира. — М.: ВШ, 1991. 656 с.
Яблонский Г. С. Гёте, Деберейнер, катализ // Химия и жизнь. 1983. № 10. С.76-79.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Volfgangs Debereiners.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Краткий очерк истории химии
Великие химики