Klements IV
| Klements IV Clemens IV (Gui Foucois) | |
|---|---|
 | |
| Romas pāvests | |
|
Amatā 1265. gada 5. februāris — 1268. gada 29. novembris | |
| Priekštecis | Urbāns IV |
| Pēctecis | Gregorijs X |
|
| |
| Dzimšanas dati |
starp 1190. un 1200. gadu Gardas Senžilā, netālu no Nīmas  Langdoka |
| Miršanas dati |
1268. gada 29. novembris Viterbo,  Pāvesta valsts |
| Tautība | francūzis |
| Augstskola | Parīzes Universitāte (Sorbona) |
Pāvests Klements IV (latīņu: Clemens IV), dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (franču: Gui Foucois vai Foulques vai Foucault; dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris: 1268. gada 29. novembris) bija Romas pāvests no 1265. gada līdz savai nāvei 1268. gadā. Atbalstīja Francijas karaļa brāļa Anžujas Kārļa iesaistīšanos cīņā pret Svētās Romas impērijas ķeizara Frīdriha II pēcnācējiem. Viņa galmā uzturējās filosofs Akvīnas Toms un viņš atbalstīja arī angļu filosofu Rodžeru Bēkonu, kas viņam veltīja savu darbu Opus maius. Cita starpā bija Livonijas, Kursas un Prūsijas zemju feodālais seniors, viņa laikā kurši 1267. gadā parakstīja padošanās līgumu.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis katoļu priestera ģimenē kā Gvido Fuko laika posmā starp 1190. un 1200. gadu Gardas Senžilā (Saint-Gilles-du-Gard), Langdokas teritorijā netālu no senās Nīmas pilsētas, kas vēlāk tika iekļauta Francijas karaļvalstī. Jaunībā bijis karavīrs, jurists, vēlāk kļuvis par Francijas karaļa Ludviķa IX sekretāru. Pēc sievas nāves viņš kļuva par garīdznieku, 1254. gadā par Lepuī bīskapu, 1259. gadā par Narbonas arhibīskapu, 1261. gadā par Sabīnas kardinālu. 1262.-1264. gadā viņš bija pāvesta legāts Anglijā.
Pēc pāvesta Urbāna IV nāves viņš piedalījās četrus mēnešus ilgā kardinālu konklāvā, kas beidzot viņu ievēlēja par Romas pāvestu 1265. gada 5. februārī. Sava pontifikāta laikā Klements IV atbalstīja Francijas karaļa brāļa Anžujas Kārļa (Charles d'Anjou) cīņu pret Manfredu Hohenštaufenu par Sicīlijas karaļa kroni, ko viņš ieguva 1266. gadā. Pastāvīgi uzturējās savā rezidencē Viterbo, kur mira 1268. gada 29. novembrī. Pēc viņa nāves kardināli nespēja vienoties par jaunu pāvestu gandrīz trīs gadus.
Pāvesta Klementa IV lēmumi par Livoniju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Ir ierosinājums atdalīt daļu no raksta un pievienot lapai Livonijas vēsture |
- 1265. gadā pāvests atkārtoja aicinājumu bīskapiem un franciskāņu mūkiem sludināt krusta karu pret neticīgajiem Livonijā, Kursā un Prūsijā. Īpaši tas tika uzdots Marienverderas bīskapam Prūsijas teritorijā.
- 1266. gadā pāvests Zemgales iekarošanas nolūkā apstiprināja atļauju Livonijas ordenim celt Mītavas pili Garajā salā (tagad - Jelgavas Pilssala), ko jau 1242. gadā bija izdevis Modenas Viļums.
- 1267. gadā pāvests no jauna apstiprināja Rīgas arhibīskapijas dibināšanas 1255. gada dokumentu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klements IV.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940.
|