Krišjānis Barons

Šis raksts ir par folkloristu. Par asteroīdu skatīt rakstu 3233 Krišbarons.

Krišjānis Barons Personīgā informācija Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Tukuma novads, Latvija) Miris 1923. gada 8. martā (87 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis Vecāki Juris Barons, Enģele Brikšķa Dzīvesbiedre Dārta Rudzīte Bērni Kārlis Barons Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās Folklorists, publicists Valoda latviešu Slavenākie darbi "Latvju dainas" Augstskola Tērbatas Universitāte

Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.

2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.

Dzīvesgājums

Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē. Viņam kopumā bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis, Krišjānis bija jaunākais ģimenē. Bērnībā dzīvoja Īles muižā. Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē Valpenes pusmuižā. Mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis. 1847. gadā viņš sāka mācīties Ventspils elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās Jelgavas ģimnāzijā, mācības pabeidza 1856. gadā. Tajā pašā gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas Universitātē. Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.

1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis". 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju Fraternitas Academica Dorpatensis, līdztekus Krišjānim Valdemāram, E. Grīnhofam un Jānim Zakranovičam tika ievēlēts tās vadībā. 1859. gadā publicēja grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti", kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā Baltijas ģeogrāfijas grāmata.

1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija viens no laikraksta "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors. Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "Upe un cilvēka dzīve"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes". Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem). Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā. Atrazdamies Pēterburgā, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks". 1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem", ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu. No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.

Dainu skapja oriģināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 2001. gada 4. septembrī to iekļāva UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World).

1881. gadā K. Barons kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku. 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" pirmo sējumu.

Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā Ķeizariskā Zinātņu akadēmija. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras.

"Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas. Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas".

Miris 1923. gada 8. martā Rīgā, apglabāts Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene).

Par latviešu valodu

Studenta gados Barons uzrakstīja ģeogrāfijas grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā.

Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar lībiešiem un kūriem pie somu tautām, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī grieķiem, latīņiem vai ģermāņiem, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet latviešu, leišu un veco prūšu valodas ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, ģermāņu un slāvu valodām sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no Indijas sanskrita valodas". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."

Mantojums

Piemineklis Krišjānim Baronam Rīgā, Vērmanes dārzā

Krišjāņa Barona kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā

Piemineklis Krišjānim Baronam Siguldā

K. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.

K. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931). Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).

Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā un vēl 15 citās Latvijas pilsētās. Tāpat par godu K. Baronam ir nosaukts 1977. gada septembrī atklātais asteroīds "3233 Krišbarons".

Dzimtā māja

Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".

Skatīt arī

• Dainu skapis
• Krišjāņa Barona ozols

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krišjānis Barons.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krišjāņa Barona muzejs Arhivēts 2011. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)
• Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv
• Letonika.lv profils
• ailab.lv par Krišjāni Baronu