Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Kristiāns Frīdrihs Launics, no 1814. gada Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics (vācu: Christian Friedrich Schmidt von der Launitz, 1773—1832), bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1773. gada 17. oktobrī mājskolotāja Johana Magnusa Launica (1740—1809) un viņa sievas Lavīzes Dorotejas, dzimušas Štegmanes, ģimenē.[1]
Mācījās pie Durbes draudzes novada mācītāja Johana Kristapa Baumbaha, tad Frankfurtes pie Oderas licejā (1789-1790) un universitātē (1790-1791). 1791. gadā viņa tēvs kļuva par Grobiņas un Saraiķu luterāņu mācītāju un Kristiāns Frīdrihs Launics turpināja teoloģijas studijas Getingenes Universitātē (1791-1793).[2]
Strādāja par palīgmācītāju Grobiņā un Saraiķos, 1797. gadā Jelgavā sāka iznākt pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā Latviska Gada Grāmata un jaunais K. F. Launics bija viens no līdzstrādniekiem šī izdevuma tapšanā. 1802. gadā Vitenbergas Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu (Dr. phil. h. c.). Pēc tēva nāves 1809. gadā viņš kļuva par Grobiņas mācītāju un 1817. gadā panāca, ka Piltenes bruņniecība viņu ierakstīja savā matrikulā ar Šmita fon der Launica vārdu, kas pārgāja uz viņa mantiniekiem.
1823. gadā kļuva par Grobiņas diecēzes prāvestu un Kurzemes luterāņu baznīcas konsistorijas piesēdētāju. 1824./1825. gadā latviešu tautskolu ierīkošanas komisija izstrādāja 244 pantu plašu Kurzemes tautskolu likumprojektu. Likumprojekts paredzēja, ka mācības sniedzamas latviešu valodā un to veic speciāli sagatavoti skolotāji. Visiem Kurzemes bērniem jābūt vienlīdzīgām tiesībām baudīt skolās izglītību un tā sniedzama par brīvu. 1831. gadā viņu iecēla par konsistorijas valdes locekli un latviešu tautskolu ierīkošanas komisijas locekli. Viņš rūpējās par latviešu skolu atvēršanu un mājmācību.
Miris 1832. gada 19. jūlijā.
Fragments no piemiņas lapiņas: Divi desmit trešā Jūli mēneša dienā viņa bēres tape turētas, un tā iztaisītas, kā pats bija vēlējis. Sestdienas vakarā pulksten 10, muižas ļaudis un kopēji to līķi cēle, un novede uz baznīcu. Caur Grobines pilsētu izbraucot, atradās visi logi ar svecēm un jaukām puķēm izpušķoti, un liels pulks ļaužu kas pavadīja, un baznīcā gaidīja. Baznīca spoži spīdēja tumšā nakts laikā, un birģeri to zārku priekš durvīm sagaidījuši, to līdz altārim aiznese. Nu dziedāja dziesmu, un Dorbes latviešu mācītājs noturēja vakara lūgšanu.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bišu grāmata (1803),
- Kristīgās bērnu mācības grāmata (1808),
- Lutera biogrāfija (1817).
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Launica raksti norādīja uz jaunu posmu latviešu dzīvē. Starp tiem atrodami:
- Visiem godīgiem Kurzemes arājiem par pamācīšanu un vajadzīgu ziņu (1819)
- No brīvestības un viņas iecelšanas Kurzemē (1819),
- Bokstabu mācība un bokstabierēšanas mācība (1819),
- Pamācība no rakstīšanas ar latviešu priekšrakstiem. Ne vien skolmeisteriem un skolām, bet arī visiem par labu, kas paši no sevis grib mācīties rakstīt (1821)
- Izteikšana no tās krāšanas lādes, kas Liepājas pilsētā iecelta ir (1825),
- Pamācība no Nomu-Kontraktu rakstīšanas (1826),
- Jauna skolas ābece (1827),
- Stāsti no krievu tautas un valsts (1829).[4]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brāļi un māsas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- māsa Doroteja, precējusies ar Ferdinandu Miķeli Baumbahu (Ferdinand Michael Baumbach)
- brālis Kārlis Frīdrihs Gotlībs Šmits fon der Launics (Karl Friedrich Gottlieb Schmidt von der Launitz, 1781—?)
- māsa Anna Elizabete Vilhelmīne (1786—?), precējusies Frīdrihu Trentoviusu (Friedrich Trentovius)
- brālis Georgs Kristaps Šmits fon der Launics (Georg Christoph Schmidt von der Launitz, 1791—1813), virsnieks, kritis Tautu kaujā pie Leipcigas
- brālis Eduards Nikolajs Kārlis Šmits fon der Launics (Nikolaus Karl Eduard Schmidt von der Launitz, 1797—1869), tēlnieks
Bērni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Georgs Vilhelms Eduards Launics (Georg Wilhelm Eduard (Vasili Fedorovich) von der Launitz, 1802-1864), Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis
- Emma Luīze Adelheide;
- Žanno Emīls Šmits fon der Launics (Jeannot Emil Schmidt von der Launitz, 1805- 1882), Grobiņas draudzes mācītājs
- Roberts Eberhards Šmits fon der Launics (Robert Eberhard Schmidt von der Launitz, 1806-1870), tēlnieks ASV
- Teodors Gustavs fon der Launics (Fedor Gustav (Fedor Fedorovich) von der Launitz, 1811-1886), Ulmales muižas īpašnieks, piedalījies Krievu-turku karā (1828-1829), ģenerālleitnants
- Valerians fon der Launics (Valerian Fedorovich von der Launitz), Krievijas Impērijas armijas virsnieks
- Aleksandrs fon der Launics (Alexander Fedorovich von der Launitz), Krievijas Impērijas armijas virsnieks
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|