Latvijas teritorijā krogs pirmo reizi minēts 1384. gadā. Krogu ierīkošana bija viena no muižnieku privilēģijām, un ienesa muižām ienākumus. 1633. gadāZviedrijas valdība Vidzemē deva rīkojumu muižniekiem pie lielceļiem ik pa divām jūdzēm ierīkot krogus. Latvijas teritorijai nonākot Krievijas impērijas sastāvā 18. gadsimta otrajā pusē krogi pamazām pārvērtās galvenokārt par alkoholisko dzērienu tirgotavām un dzertuvēm. Muižnieki tos iznomāja krodziniekiem. 1892. gadā Kurzemē bijuši 442 lauku krogi, Zemgalē — 776 un Vidzemē — 1162, pavisam kopā 2360 krogi. 1900. gadā Krievijā ieviesa spirta monopolu, izmaksājot muižniekiem kompensācijas. Kurzemē tika slēgts 81% krogu, Vidzemē — 66%. Tā vietā tika atvērti īpaši degvīna monopola veikali.[1]