Laukakmens
Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par 10 cm.[1] Dažkārt uz laukakmeņu virsmas vērojamas ledāja skrambas vai glaciālais slīpējums. Laukakmeņus, kuru tilpums pārsniedz 10 m³ (7 m³),[2] sauc par dižakmeņiem un daļa to ir aizsargājami dabas pieminekļi.
Latvijā laukakmeņi plaši sastopami zemes virspusē, izņemot apvidus, kur virskārtā ir limnoglaciālie nogulumi vai holocēna akumulatīvie veidojumi. Lieli akmeņu sakopojumi veidojušies reti, tikai vietās, kur notikusi intensīva ledāju veidojumu pārskalošana. Lielākie laukakmeņu sakopojumi Latvijā konstatēti Kaltenes apkaimē, kur tie veido līdz 6 m augstus akmeņu vaļņus («velna kalvas») un akmens bruģa laukus. Lielākais laukakmens Latvijā ir Nīcgales Lielais akmens, kas ir aizsargājams dabas objekts. Baltijas valstīs lielākais laukakmens ir Kabelikivi Igaunijā netālu no Tallinas ar apkārtmēru 56,6 metru. [3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 93. lpp.
- ↑ «Latvijas dabas pieminekļu. Latvijas izcilākie dižakmeņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. februārī. Skatīts: 2011. gada 3. augustā.
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 87. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laukakmens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)