Lauku balodis
| Lauku balodis Columba palumbus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Baložveidīgie (Columbiformes) |
| Dzimta | Baložu dzimta (Columbidae) |
| Ģints | Baloži (Columba) |
| Suga | Lauku balodis (Columba palumbus) |
 Lauku balodis Vikikrātuvē | |
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.[1] Latvijā mājo nominālpasuga — Eiropas lauku balodis (C. p. palumbus).[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lauku balodis sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā, Turcijā, Kaukāzā, nelielā daudzumā Sibīrijas rietumos, Vidusāzijā, Irākā, Irānā, Nepālā, Indijas ziemeļrietumos un Ķīnas rietumos.[3] Pilnībā migrējošas ir nominālās pasugas ziemeļu un austrumu populācijas, kuras pārvietojas ziemot ligzdošanas areāla ietvaros Eiropas rietumos un dienvidos. Citas pasugas ziemo ligzdošanas areālā vai klejo ārpus tā ne pārāk tālu.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā lauku balodis ir parasts un izplatīts ligzdotājs, ziemo Centrāleiropā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā. Migrācijas laikā Latviju lielā skaitā arī caurceļo. Pēdējos gados arvien lielāks skaits pārziemo.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kā visiem baložiem lauku balodim ir drukns ķermenis, maza galva, vāji attīstīts knābis un spēcīgas kājas. Tas ir lielākais no baložiem Eiropā,[5] tikai nedaudz mazāks par vārnu.[4] Tā ķermeņa garums ir 38—44,5 cm, spārnu plētums 68—80 cm, svars 300—615 g.[6][7] Apspalvojums pelēks, krūtis vīna sārtas. Pieaugušiem putniem kakla sānos balti laukumi. Uz spārniem plecu apvidū balti, pusmēnesveida laukumi, kas īpaši labi saskatāmi lidojumā. Spārnu apakšpuses gaiši pelēkas. Aste samērā gara, ar platu, melnu joslu galā. Vasaras periodā apspalvojums ir tumšāks un piesātinātāks kā ziemā. Jaunie putni ir brūnāki un tiem uz kakla nav balto laukumu, toties pusmēnes laukumi uz spārniem ir redzami arī jaunajiem putniem. Tēviņi un mātītes izskatās vienādi.[5]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lauku balodis pamatā mājo dažādu veida mežos, bet tas sastopams arī parkos un dārzos apdzīvoto vietu tuvumā.[4] Tas ir ātrs un spēcīgs lidotājs. Paceļoties lauku balodis vairākas reizes sasit spārnus, bet nolaižoties tas lejup planē ar taisniem, nekustīgiem spārniem. Lauku balodis ir sabiedrisks un pēc vairošanās sezonas veido lielus barus, kas kopīgi ceļo, barojas un pārnakšņo. Tie vienmēr apmetas kādas ūdenstilpes tuvumā, lai būtu iespēja padzerties un nomazgāties.
Lauku balodis parasti barojas uz lauka, tīruma, vai dārzā. Tas pamatā ir veģetārietis un barojas ar dažādām sēklām, graudiem, zīlēm, riekstiem, asniem, koku lapām, augļiem un ogām,[4] bet pie izdevības lauku baloži barojas arī ar kāpuriem, skudrām un nelieliem tārpiem vai citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem. Ziemas periodā tie barojas arī ar koku un krūmu pumpuriem.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lauku balodis ligzdo mežos, parkos un dārzos, izvēloties lielu koku, kas bieži atrodas ūdenstilpes vai ceļa tuvumā. Riesta laikā tēviņi kļūst viens pret otru agresīvi, tie mēdz, sitot spārnus, lekt viens otram virsū, cenšoties aizbiedēt pretinieku. Lai pievērstu mātītes uzmanību, tēviņš no krūtīm plūc spalvas un veic augstus, spēcīgus lidojumus.[8] Mātīte būvē diezgan nekārtīgu un vaļīgu ligzdu, kas atrodas uz koku zariem. Būvniecībai materiālu pienes tēviņš,[8] tie ir dažādi zariņi un zāļu stiebri.[4] Aprīlī dēj 1—2 baltas olas, bet gadā ir divi dējumi.[4] Perē abi vecāki, kā arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[8] Inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas. Jaunie putni sāk lidot 33—34 dienu vecumā. Pirmās dienas putnēni tiek baroti ar "baložu pienu" jeb "guzas pienu" - īpašu substanci, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros. Šī barība ir trekna un barojoša, tāpēc putnēni ātri aug. Tā kā pirmais dējums ir agri pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu, dējumu bieži izposta kraukļi. Reizēm putnēni, lai izdzīvotu, ligzdu pamet pirms sākuši lidot — jau apmēram 20 dienu vecumā.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lauku balodim ir 5 pasugas:[1]
- Azoru lauku balodis (Columba palumbus azorica)
- Āzijas lauku balodis (Columba palumbus casiotis)
- Eiropas lauku balodis (Columba palumbus palumbus)
- Irānas lauku balodis (Columba palumbus iranica)
- †Madeiras lauku balodis (Columba palumbus maderensis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Pigeons, 2018
- ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Lauku balodis Columba palumbus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī.
- ↑ «BirdLife: Common Wood-pigeon Columba palumbus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Baložu dzimtas sugu noteicējs
- ↑ 5,0 5,1 Wood-pigeon Columba palumbus[novecojusi saite]
- ↑ CRC Handbook of Avian Body Masses by John B. Dunning Jr. (Editor). CRC Press (1992), ISBN 978-0-8493-4258-5.
- ↑ David Gibbs, Eustace Barnes & John Cox (2001). A Guide to the Pigeons and Doves of the World Yale University Press, ISBN 0-300-07886-2.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «ARKive: Woodpigeon (Columba palumbus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī. Arhivēts 2013. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lauku balodis |
- Baložveidīgie Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Lauku baloža foto
- Lauku baloža dziesma
- Latvijas putni: Lauku baloža foto Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- British Garden Birds: Wood Pigeon Arhivēts 2013. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Avian Web: Wood Pigeons aka Common Wood Pigeons
- IUCN: Columba palumbus Arhivēts 2012. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē.