Margrēte I
| Margrēte I | |
|---|---|
 1423. gada bareljefs uz Margrētes I kapa Roskildes katedrālē | |
| Dānijas karaliene | |
| Valdīšana |
1387. gada 10. augusts – 1412. gada 28. oktobris (arī reģente viņas līdzvaldniekam Ērikam) |
| Priekštecis | Olafs II |
| Pēctecis | Pomerānijas Ēriks (kā patstāvīgs suverēns) |
| Co-sovereign | Pomerānijas Ēriks (no 1396) |
| Norvēģijas karaliene | |
| Valdīšana |
1388. gada 2. februāris – 1412. gada 28. oktobris (arī reģente viņas līdzvaldniekam Ērikam) |
| Priekštecis | Olafs IV |
| Pēctecis | Pomerānijas Ēriks (kā patstāvīgs suverēns) |
| Co-sovereign | Pomerānijas Ēriks (no 1389) |
| Zviedrijas karaliene | |
| Valdīšana |
1389. gada 24. februāris – 1412. gada 28. oktobris (arī reģente viņas līdzvaldniekam Ērikam) |
| Priekštecis | Albrehts Mēklenburgs |
| Pēctecis | Pomerānijas Ēriks (kā patstāvīgs suverēns) |
| Co-sovereign | Pomerānijas Ēriks (no 1396) |
| Dānijas reģente | |
| Regency | 1376. gada 3. maijs – 1387. gada 3. augusts |
| Monarch | Olafs II |
| Norvēģijas karaliene konsorte | |
| Tenure | 1363. gada 9. aprīlis – 1380. gada 11. septembris |
| Zviedrijas karaliene konsorte | |
| Tenure | 1363. gada 9. aprīlis – 1364. gada 15. februāris |
| Dzimis |
1353. gada martā[1] Sēborgas pils, Dānija |
| Miris |
1412. gada 28. oktobrī (59 gadi)[2] Flensburgas ostā uz kuģa, Šlēsviga |
| Apglabāts | Roskildes katedrāle, Zēlande, Dānija |
| Dzīvesbiedre | Hokons VI |
| Bērni | Olafs II |
| Dinastija | Estridseni |
| Tēvs | Valdemārs IV |
| Māte | Šlēsvigas Helviga |
Margrēte I (dāņu: Margrete Valdemarsdatter; dzimusi 1353. gada 15. martā, mirusi 1412. gada 28. oktobrī) bija Dānijas un Norvēģijas karaliene un Zviedrijas karaliene no 1389. gada. Kalmāras ūnijas izveidotāja. Kaut arī Margrētes māsas mazdēls Pomerānijas Ēriks 1397. gada 17. jūnijā Kalmarā tika kronēts par Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karali, tomēr ūnijas faktiskā valdniece līdz pat savai nāvei 1412. gadā bija Margrēte.
Viņa bija praktiska, pacietīga administratore un diplomāte, bet arī ambicioza un ar stingru gribu uz visiem laikiem apvienot Skandināviju, lai tā spētu pretoties un sacensties ar Hanzas savienības varenību.[3] Margrēte bija pazīstama kā gudra, enerģiska un spējīga vadītāja. Viņu var uzskatīt par pirmo lielo valdošo karalieni Eiropas vēsturē.[4]
Dānijas karaļa Valdemāra IV jaunākā meita Margrēte piedzima Sēborgas pilī. 1363. gadā desmit gadu vecumā Margareta apprecējās ar Norvēģijas karali Hokonu VI. 1370. gadā viņiem piedzima dēls Olafs, vēlākais karalis Olafs IV. Pēc vīra un dēla nāves Margrēte kļuva par Norvēģijas karalieni, bet gadu iepriekš viņa jau bija kļuvusi par Dānijas valdnieci. 1389. gadā Margrēte kļuva arī par Zviedrijas karalieni, pārspējot savu konkurentu uz Zviedrijas torni Albrehtu Mēklenburgu, un apvienojot visas Skandināvijas valstis (tolaik arī Somija ietilpa Zviedrijas Karalistē, bet Islande bija pakļauta Norvēģijai).
1397. gada 17. jūnijā Kalmarā par Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karali tika kronēts Margrētes māsas mazdēls Pomerānijas Ēriks, ko viņa bija adoptējusi (līdzvaldnieks Norvēģijā no 1389. gada, bet Dānijā un Zviedrijā no 1396. gada). Tā kā Ēriks nebija pilngadīgs, faktiski varu saglabāja reģente karaliene Margrēte. Lai gan Ēriks sasniedza pilngadību 1401. gadā, Margrēte arī atlikušajos 11 dzīves gados turpināja būt faktiskā valdniece. Viņas valdīšana aizsāka Dānijas un Norvēģijas apvienošanos, kas turpinājās vairāk nekā četrus gadsimtus.
Daži norvēģu un zviedru vēsturnieki ir kritizējuši Margaretu par labvēlību Dānijai un autokrātiskumu, lai gan parasti tiek uzskatīts, ka viņa tika augstu novērtēta Norvēģijā un cienīta Dānijā un Zviedrijā.[5] Kristīgās baznīcas hronikas karalieni rāda negatīvi, jo viņa karaļa varu stādīja augstāk par baznīcas varu.
Margrēte I mira uz kuģa Flensburgas ostā, uzsākot karu pret Holšteinu, lai atgūtu Šlēsvigu. Apbedīta Roskildes katedrālē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Colliers Encyclopedia. 1986 edition. p.386
- ↑ Anne Commire. Women in World History, Volume 10. Gale, 2000. 234. lpp. ISBN 0-7876-4069-7.
- ↑ Kathleen Kuiper. The 100 Most Influential Women of All Time. The Rosen Publishing Group, 2009. 53. lpp. ISBN 9781615300105.
- ↑ Knut Gjerset. History of the Norwegian People. Two Volumes. Vol.II. The MacMillan Company, 1915. 35. lpp.
- ↑ Karen Larsen. History of Norway. Princeton University Press, 2015. 212. lpp. ISBN 9781400875795.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Margrēte I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||