Milzu auzene
Milzu auzene Festuca gigantea ((L.) Vill) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
Ģints | Auzenes (Festuca) |
Suga | Milzu auzene (Festuca gigantea) |
Milzu auzene Vikikrātuvē |
Milzu auzene (latīņu: Festuca gigantea) ir graudzāļu dzimtas suga. Tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā. Suga aug mežos un krūmājos, tā veido dažāda lieluma grupas arī mežu ceļmalās un izcirtumos.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Milzu auzene ir daudzgadīgs, 60—150 cm garš lakstaugs. Stiebrs ir stāvs, gluds un augs veido skraju ceru. Lapas ir 0,6—1,5 cm platas, to mala ir raupja — arī apakšējo lapu makstis ir raupjas. Mēlīte ir strupa un īsa (aptuveni 0,1 cm). Īpaši raksturīga pazīme ir stublāju sirpjveidīgi aptverošās austiņas pie lapas pamata (sevišķi izteiksmīgas apakšējām lapām). Ziedi ir izvietoti skrajā un 10—30 cm garā skarā, skara galā un zari mazliet nolīkst. Zari parasti pušķos pa 2. Katrā vārpiņā ir 5—9 divdzimumu ziedi. Ārējā zieda plēksne beidzas ar 1—2 cm garu akotu. Auglis ir sīks plēksnenis (no zieda plēksnes neizbirstošs grauds). Zied jūlijā, augustā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «milzu auzene - Festuca gigantea (L.) Vill. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-07.