Pāriet uz saturu

Natokināze

Vikipēdijas lapa

Natokināze ir japāņu tradicionālajā ēdienā nato esošs enzīms.[1] Natokināze veidojas nato ražošanas laikā sojas pupiņas fermentējot ar Bacillus subtilis natto[2] 14—18 stundas 40 °C temperatūrā.[3][4] Dažādās publikācijās natokināze saukta arī par nato ekstraktu, subtilisin NAT un fermentētām sojas pupiņām, tomēr par natokināzi uzskatāms tikai fermentēšanā radies enzīms.[1]

Farmakoloģiskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā Hirojuki Sumi atklāja, ka nato sastāvā ir potenciālais fibrinolītiskais enzīms natokināze.[4] Kopš atklāšanas brīža natokināze iekļauta vairākos pētījumos Japānā, Dienvidkorejā, Ķīnā un ASV. Šobrīd natokināzes fibrinolītiskā iedarbība un citas īpašības atzītas arī rietumu kultūrā.[5] Pierādīta natokināzes:

Natokināzes sirds un asinvadu slimību riska samazinošā farmakoloģiskā iedarbība ir unikāla, jo patlaban nav atklāts neviens cits iekšķīgi lietojams dabīgas izcelsmes produkts ar izpētītu drošības profilu un potenciālu uz ilgtermiņa kardiovaskulārā riska izvērtējumu.[4] Pētījumi Japānā parādīja, ka liela nato daudzuma lietošana uzturā ir saistīta ar kopējās sirds un asinsvadu slimību mirstības samazināšanos, un jo īpaši išēmisko sirds slimību mirstības riska samazinājumu.[16] Neskatoties uz nato vairāk nekā 2000 gadu seno vēsturi, korelācija ar natokināzi un sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanu ir nozīmīga un daudzsološa.[4]

Pieejamība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās natokināze ir ieguvusi lielu popularitāti Āzijas valstīs un ASV, kur ņemta vērā tās labvēlīgā iedarbība uz sirds un asinsvadu veselību. Palielinās pētījumu skaits, kas nosaka natokināzes farmakoloģisko iedarbību un uzlabo natokināzes ražošanu. Neskaitot tradicionālo Japānas ēdienu, natokināze pieejama arī dažādos farmaceitiskās rūpniecības produktos, piemēram, uztura bagātinātāji. Komerciāli pieejamajos produktos natokināze tiek standartizēta kā fibrīna noārdīšanās vienība (FV).[3]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Ming-Wai Tai, Burgunda V. Sweet. Nattokinase for prevention of thrombosis. American Journal of Health-System Pharmacy, Volume 63, Issue 12, 2006. gada 15. jūnijā. 1121–1123. lpp.
  2. ↑ Yasuhide Yanagisawa, Toshiyuki Chateke, Kaori Chiba-Kamoshida, Sawa Naito, Tadanori Ohsugi, Hiroyuki Sumi, Ichiro Yasuda, Yukio Morimoto. Purification, crystallization and preliminary X-ray diffraction experiment of nattokinase from Bacillus subtilis natto. Acta Crystallographica Section F Structural Biology and Crystallization Communications, 2010. gada 22. oktobrī. 1670–1673. lpp. ISBN 1744-3091.
  3. ↑ 3,0 3,1 Alaa Eldin Fadul Elseid Obeid, Aisha Mudawi Alawad, Hanan Moawia Ibrahim. Isolation and Characterization of Bacillus Subtillus with Potential Production of Nattokinase. International Journal of Advanced Research (2015), Volume 3, Issue 3, 94-101, 2015. gada 25. februārī. 94–101. lpp. ISBN 2320-5407.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Hongjie Chen, Eileen M McGowan, Nina Ren, Sara Lal, Najah Nassif, Fatima Shad-Kaneez, Xianqin Qu, Yiguang Lin. Nattokinase: A Promising Alternative in Prevention and Treatment of Cardiovascular Diseases (13 izd.). Biomarker Insights, 2018. gada 5. jūlijā.
  5. ↑ 5,0 5,1 Yunqi Weng, Jian Yao, Sawyer Sparks, Kevin Yueju Wang. Nattokinase: An Oral Antithrombotic Agent for the Prevention of Cardiovascular Disease. Int J Mol Sci, 2017. gada 28. februārī.
  6. ↑ Mitsugu Fujita, Katsunori Ohnishi, Shinsaku Takaoka, Kazuya Ogasawara, Ryo Fukuyama, Hiromichi Nakamuta. Antihypertensive effects of continuous oral administration of nattokinase and its fragments in spontaneously hypertensive rats. Biological & pharmaceutical bulletin.
  7. ↑ 7,0 7,1 N. N. Ren, H. J. Chen, Y. Li, G. W. McGowan, Y. G. Lin. [A clinical study on the effect of nattokinase on carotid artery atherosclerosis and hyperlipidaemia]. Zhonghua Yi Xue Za Zhi, 2017. gada 11. jūlijā.
  8. ↑ Yasuhiro Suzuki, Kazunao Kondo, Yuji Matsumoto, Bing-Qing Zhao, Kenichi Otsuguro, Tetsuya Maeda, Yoshinori Tsukamoto, Tetsumei Urano, Kazuo Umemura. Dietary supplementation of fermented soybean, natto, suppresses intimal thickening and modulates the lysis of mural thrombi after endothelial injury in rat femoral artery (73(10) izd.). Life sciences, 2003. gada 25. jūlijā. 1289–1298. lpp.
  9. ↑ N. N. Fadl, H. H. Ahmed, H. F. Booles, A. H. Sayed. Serrapeptase and nattokinase intervention for relieving Alzheimer's disease pathophysiology in rat model (32 (7) izd.). Human & experimental toxicology, 2013. gada 2. jūlijā. 721–735. lpp.
  10. ↑ Hongrui Ji, Liang Yu, Keyu Liu, Zhigang Yu, Qian Zhang, Fengjuan Zou, Bo Liu. Mechanisms of Nattokinase in protection of cerebral ischemia (745 izd.). European journal of pharmacology, 2014. gada 15. decembrī. 144–151. lpp.
  11. ↑ Dimitar Maslarov, Desislava Drenska. Use of Nattokinase in patients with ischemic stroke and transient ischemic attacks (Volume 1, Issue 2 izd.). Neurology & Neuroscience, 2020. gada 25. maijā.
  12. ↑ Bugunda V. Sweet, Ming-Wai Tai. Nattokinase for prevention of thrombosis (Volume 63, Issue 12 izd.). American Journal of Health-System Pharmacy, 2006. gada 15. jūnijā. 1121–1123. lpp.
  13. ↑ M. Fujita, K. Hong, Y. Ito, R. Fujii, K. Kariya, S. Nishimuro. Thrombolytic effect of nattokinase on a chemically induced thrombosis model in rat (18(10) izd.). Biological & pharmaceutical bulletin, 1995. gada 18. oktobrī. 1387–1391. lpp.
  14. ↑ Ji Young Kim, Si Nae Gum, Jean Kyung Paik, Hyo Hee Lim, Kyong-Chol Kim, Kazuya Ogasawara, Kenichi Inoue, Sungha Park, Yangsoo Jang, Jong Ho Lee. Effects of nattokinase on blood pressure: a randomized, controlled trial (31 (8) izd.). Hypertension research : official journal of the Japanese Society of Hypertension, 2008. gada 31. augustā. 1583–1588. lpp.
  15. ↑ Ja-Young Jang, Tae-Su Kim, Jingmei Cai, Jihyun Kim, Youngeun Kim, Kyungha Shin, Kwang Sei Kim, Sung Kyeong Park, Sung-Pyo Lee, Ehn-Kyoung Choi, Man Hee Rhee, Yun-Bae Kim. Nattokinase improves blood flow by inhibiting platelet aggregation and thrombus formation (29 (4) izd.). Laboratory animal research, 2013. gada 26. novembrī. 221–225. lpp.
  16. ↑ Chisato Nagata, Keiko Wada, Takashi Tamura, Kie Konishi, Yuko Goto, Sachi Koda, Toshiyuki Kawachi, Michiko Tsuji, Kozue Nakamura. Dietary soy and natto intake and cardiovascular disease mortality in Japanese adults: the Takayama study (105 (2) izd.). The American journal of clinical nutrition, 2016. gada 7. decembrī. 426–431. lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Natokināze&oldid=3891893"