Pelagijs (latīņu: Pelagius, dzimis apmēram 354. gadā, miris apmēram 418. gadā) bija askēts, iebraucis Romā visiespējamāk no Īrijas. Pēc tam, kad vestgotu karalis Alariks I ieņēma Romu, Pelagijs pārcēlās uz Kartāgu. Zināms, ka ap 418. gadu darbojies Palestīnā.