Pāriet uz saturu

Protaktīnijs

Vikipēdijas lapa
Protaktīnijs
91
2
9
20
32
18
8
2
Pa

231,03588 g/mol

[Rn]5f26d17s2

Protaktīnija kristāli
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5
Elektronegativitāte 1,5
Blīvums 15370 kg/m3
Kušanas temperatūra 1841 K (1568 °C)
Viršanas temperatūra ~4300 K (~4027 °C)

Protaktīnijs, agrāk protoaktīnijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Pa un atomskaitli 91. Tas ir blīvs, sudrabbalts, radioaktīvs metāls, pieder aktinīdu grupai un 7. perioda elementiem. Dabā tas ir sastopams urāna rūdā (no 1 līdz 3 miljonās daļas). Protaktīnijs ir dārgs un grūti pieejams, kā arī indīgs, tāpēc tam nav praktiska izmantojuma, izņemot zinātniskus mērķus. Protaktīnijs parasti ķīmiskajos savienojumos ir sastopams ar oksidēšanas pakāpi +5, bet var būt arī ar +2, +3 un +4.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protaktīnijs ir viens no visretāk sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem dabā. Zemes garozā tas ir no 1×10-10% no kopējās masas.[1] Dabā galvenokārt ir sastopams izotops 231Pa, kā arī mazliet 234Pa ar diviem enerģijas stāvokļiem. Sastopams urāna rūdā, piemēram, Kongo DR. Protaktīnijam nav bioloģiskas nozīmes.

Protaktīnijam nav stabilu izotopu. Stabilākā protaktīnija izotopa 231Pa pussabrukšanas periods ir 32,76 tūkstoši gadu.[2] Tas ir arī gandrīz 100% sastopamais izotops dabā, mazliet dabā ir sastopams arī 234Pa (kā urāna sabrukšanas starpprodukts). Mākslīgi ir iegūti protaktīnija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 212 līdz 241.[2]

1871. gadā krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, veidojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, paredzēja šo ķīmisko elementu. 1913. gadā poļu amerikānis Kazimirs Fajanss (Kazimierz Fajans) pirmo reizi identificēja protaktīnija izotopu 234Pa. Daudz stabilāko izotopu 231Pa 1917./1918. gadā identificēja Oto Hāns un Līze Meitnere. Viņi to nosauca par protoaktīniju. 1949. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) mainīja šī elementa nosaukumu uz protaktīniju, un par tā atklājējiem nodēvēja Hānu un Meitneri. Protaktīnija nosaukums nozīmē "aktīnija priekštecis", jo no protaktīnija alfa sabrukšanā rodas aktīnijs.

  1. «Протактиний» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  2. 2,0 2,1 «Isotopes of the Element Protactinium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 29. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]