Protaktīnijs ir viens no visretāk sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem dabā. Zemes garozā tas ir no 1×10-10% no kopējās masas.[1] Dabā galvenokārt ir sastopams izotops 231Pa, kā arī mazliet 234Pa ar diviem enerģijas stāvokļiem. Sastopams urāna rūdā, piemēram, Kongo DR. Protaktīnijam nav bioloģiskas nozīmes.
Protaktīnijam nav stabilu izotopu. Stabilākā protaktīnija izotopa 231Pa pussabrukšanas periods ir 32,76 tūkstoši gadu.[2] Tas ir arī gandrīz 100% sastopamais izotops dabā, mazliet dabā ir sastopams arī 234Pa (kā urāna sabrukšanas starpprodukts). Mākslīgi ir iegūti protaktīnija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 212 līdz 241.[2]
↑«Протактиний» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs