Sālsskābe
Sālsskābe | |
---|---|
Hlorūdeņraža molekulas modelis Pudele ar 30% sālsskābi | |
Citi nosaukumi | hlorūdeņražskābe |
CAS numurs | 7647-01-0 |
Ķīmiskā formula | HCl ūdenī (H2O) |
Molmasa | 36,46 g/mol |
Blīvums | (37% šķīdums) 1180 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 247 K (-26 °C) (38% šķīdums) |
Viršanas temperatūra | 321 K (48 °C) (38% šķīdums) |
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī. Tā ir stipra, neorganiska, vienvērtīga skābe, kura ir galvenā kuņģa skābes sastāvdaļa.[1] Tā ir plaši izmantota skābe arī rūpniecībā.
Sālsskābe ir bijusi svarīga un bieži izmantota jau senajos laikos, to jau 8. gadsimtā atklāja alķīmiķis Džābirs ibn Haijāns. Viduslaikos to alķīmiķi izmantoja filozofu akmens meklējumos. Rūpnieciskās revolūcijas laikā sālsskābe kļuva par ļoti nozīmīgu ķimikāliju daudzās nozarēs, ieskaitot plaša mēroga organisko savienojumu ražošanu, piemēram tādu kā vinilhlorīds, no kā savukārt veido polivinilhlorīdu.
HCl iegūst, sadedzinot ūdeņradi hlorā vai kā blakus produktu, hlorējot organiskus savienojumus. Sālsskābes sāļus sauc par hlorīdiem. Sālsskābe ir nozīmīgākā un stabilākā hloru saturošā skābe. Sālsskābe parasti nav sastopama skābajā lietū, jo tā neveidojas normālas sadegšanas procesos. Sālsskābes piesārņojums var veidoties, dedzinot hloru saturošus polimērus (polivinilhlorīdu).
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūšana no hlora un ūdeņraža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izejvielas ir Cl2 un H2. Tās var iegūt, elektrolizējot sārmu metālu vai sārmzemju metālu hlorīdus.
Iegūstot HCl, ūdeņradi ņem 2% pārākumā. Reakcija H2+Cl2 → 2HCl noris pēc radikāļu mehānisma, un, lai izvairītos no eksplozijas, abas gāzes sajauc tikai deglī. Reakcija noris 600...800 °C temperatūrā. Sadedzināšanas krāšņu jauda ir ap 30 t hlora diennaktī. Iegūto hlorūdeņradi pēc tam absorbē ūdenī. Šādā veidā var iegūt koncentrētu sālsskābi.
Iegūšana no radikāļu hlorēšanas blakusproduktiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hlorējot organiskas vielas (alkānus), veidojas hloralkāni un hlorūdeņradis.
- R−H + Cl2 → R−Cl + HCl
Hlorūdeņradi atdala, absorbējot ūdenī, jo hloralkāni šķīst slikti. Šādā veidā gan ir grūti iegūt koncentrētu sālsskābi, jo tā ir blakusprodukts un to ir jāatdala pēc iespējas labāk (nākas lietot lielus absorbenta daudzumus).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar koncentrētu sālsskābi jārīkojas saskaņā ar atbilstošiem drošības pasākumiem, jo tas ir ļoti kodīgs šķīdums. |
Sālsskābi lieto krāsvielu, ārstniecības vielu, dažādu polimēru un plastmasu rūpniecībā, kā arī metālu un ādu apstrādē. Izmantojot sālsskābi, iegūst dažādu metālu hlorīdus.
Ģeoloģijā 10% sālsskābe tiek pielietota karbonātisko iežu noteikšanai lauka apstākļos.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anthea Maton; Jean Hopkins, Charles William McLaughlin, Susan Johnson, Maryanna Quon Warner, David LaHart, Jill D. Wright. Human Biology and Health. Englewood Cliffs, New Jersey, USA : Prentice Hall, 1993. ISBN 0-13-981176-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sālsskābe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|