Sergejs Kirovs (krievu: Сергей Миронович Киров, īstajā uzvārdā Kostrikovs (krievu: Костриков), dzimis 1886. gada 15. martā, miris 1934. gada 1. decembrī) bija padomju politiķis, VK(b)PĻeņingradas komitejas vadītājs. Nogalināts atentātā. Izmantojot atentāta faktu, PSRS iesākās plašas represijas, kuru kulminācija bija 1937./38. gadā (Lielais terors).
Dzimis nabadzīga zemnieka ģimenē. 1894. gadā kļuva par bāreni, izaudzis patversmē. Beidzis skolas dzimtajā Uržumā un Kazaņā. 1904. gadā iestājās KSDSP. Pēc Oktobra revolūcijas darbojās Krievijas dienvidos. 1919. gada 25. februārī kļuva par Astrahaņas pagaidu revolucionārās padomes vadītāju, organizēja represijas pret režīma pretiniekiem. 1920. gada 28. aprīlī Sarkanās armijas sastāvā piedalījās uzbrukumā Azerbaidžānai, kļuva par Komunistiskās partijas Kaukāza biroja CK locekli. 1923. gada aprīlī tika ievēlēts par partijas CK locekli. No 1926. gada — par VK(b)PĻeņingradas komitejas vadītājs.
S. Kirovs kļuva par vienu no populārākājām personām PSRS. 1934. gada 1. decembrī viņu partijas Ļeņingradas organizācijas galvenajā mītnē — Smoļnijā, ar revolvera šāvienu nogalināja partijas instruktors Leonīds Nikolajevs. 25. decembrī sastādītajā pirmajā apsūdzībā kā viens no vaininiekiem tika minēts Latvijas konsuls Georgs Bisenieks − viņš esot bijis sakarnieks starp Kirova slepkavības organizētāju Ļeningradas grupu un šī atentāta īsteno plānotāju, no Padomju Savienības izraidīto Ļevu Trocki. 31. decembrī G. Bisenieks tika izraidīts no Padomju Savienības, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš tika apcietināts un 1941. gada 27. jūlijā nošauts.[1]
Josifs Staļins un viņam lojālās aprindas S. Kirova nāvi izmantoja, lai sāktu plašas represijas PSRS. Fakti par tiešu Staļina iesaisti slepkavības plānošanā nav iegūti, kaut arī daži fakti liecina par PSRS drošības dienestu iesaisti slepkavības veicināšanā. Daļa vēsturnieku uzskata, ka slepkavība tika veikta personīgu iemeslu dēļ — Nikolajeva sieva, latviete Milda Draule esot bijusi Kirova mīļākā.
PSRS S. Kirova vārdā tika nosaukti daudzi ģeogrāfiski objekti. Rīgā okupācijas (Latvijas PSR) laikā par Kirova parku sauca Vērmanes dārzu, šeit atradās Kirova krūšutēls, bet Elizabetes ielas nosaukums bija Kirova iela.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Kirovs.
