Sirmija

Sirmija
Sirmija
	Sirmija Sirmija
Atrašanās vieta	Sremska Mitrovica, Vojvodina, Serbija
Koordinātas	44°57′58″N 19°36′38″E / 44.966111°N 19.610556°EKoordinātas: 44°57′58″N 19°36′38″E / 44.966111°N 19.610556°E
Vēsture
Dibināšana	4. gadsimts p.m.ē.
Pamešana	582. gads
Piezīmes
Stāvoklis	drupas

Sirmija (latīņu: Sirmium) bija ievērojama Senās Romas pilsēta, kas atradās Panonijā, Savas upes krastā. Mūsdienās šeit atrodas Serbijas pilsēta Sremska Mitrovica.

Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. To apdzīvoja ilīrieši un ķelti. 1. gadsimtā p.m.ē. to iekaroja romieši un 102. gadā Sirmija kļuva par Lejaspanonijas provinces galvaspilsētu. Tetrarhijas periodā 294. gadā Sirmija kļuva par vienu no četrām Romas impērijas galvaspilsētām.

Līdz ar kristietības ienākšanu, 3. gadsimtā Sirmija kļuva par bīskapijas centru. Šeit nostiprinājās kristietības ariānisma atzars. 4. gadsimtā Sirmijā notika 5 baznīcas koncili, lai vienotos par kompromisu starp ariānisma un Nīkajas novirziena piekritējiem. 4. gadsimtā Sirmiju ieņēma goti, vēlāk huņņi, tad ostgoti, gepidi, pēc tam bizantieši, līdz 582. gadā to pilnībā nopostīja avāri.

Sirmijā vai tās reģionā ir dzimuši 10 Romas imperatori, to starpā Decijs (201—251), Klaudijs II (214—270), Aureliāns (214/215 — 275), Probuss (230-235—282), Maksimiāns (ap 250—310), Konstantijs II (317—361). Pilsētā mēdza rezidēt Marks Aurēlijs, kas visticamāk šeit radījis savas "Meditācijas". Pēdējais apvienotās Romas imperators Teodosijs I (347—395) par imperatoru tika proklamēts Sirmijā.