Sisplatīnas karš
Sisplatīnas karš, arī Argentīnas — Brazīlijas karš, norisinājās no 1825. gada 10. decembra līdz 1828. gada 27. augustam starp Brazīlijas Impēriju un Laplatas Savienotajām Provincēm. Kara rezultātā Brazīlija zaudēja kontroli pār Sisplatīnas provinci, kurā tika izveidota neatkarīga Urugvaja. Sisplatīnas karš Urugvajā tiek uzskatīts par Neatkarības karu.
Konflikts par šīs teritorijas kontroli aizsākās jau Spānijas Impērijas un Portugāles koloniālās impērijas laikā un turpinājās haotiskajā Dienvidamerikas koloniju neatkarības cīņu laikā. 1811. gadā reģionu kontrolējošie spāņu kolonisti sacēlās pret Spānijas varu, taču jau 1814. gadā tie pievienojās kaimiņu provincēm federācijā pret jauno reģiona varas centru Buenosairesā. Izmantojot neskaidro situāciju, 1816. gadā Portugāles karaliste ieņēma šo teritoriju, 1820. gadā galīgi apspieda vietējo pretestību un oficiāli izveidoja Sisplatīnas provinci. 1822. gadā Brazīlija pasludināja neatkarību no Portugāles un izveidoja Brazīlijas Impēriju.
Buenosairesa, kas bija kļuvusi par Laplatas Savienoto Provinču galvaspilsētu, sāka veicināt nemierus Sisplatīnas provincē. 1825. gadā Sisplatīnas nemiernieku kongress pasludināja provinces neatkarību no Brazīlijas un pievienošanos Laplatas Savienotajām Provincēm. Brazīlija reaģēja, piesakot karu Savienotajām Provincēm. Brazīlijas flote bloķēja Buenosairesu un Montevideo, kas abas atradās pie Laplatas upes. Brazīlijas politiskā un militārā nestabilitāte noveda pie tā, ka imperators Pedru I pats neiesaistījās karaspēka vadībā. Savienoto Provinču karaspēks iegāja Sisplatīnā un Ituzaingo kaujā spēja apturēt brazīļu pretuzbrukumu.
1827. gada 20. februārī notikusī Ituzaingo kauja bija vienīgā lielā abu armiju kauja karā. Pārējo laiku starp abām pusēm norisinājās nelielas sadursmes uz zemes un jūras. Brazīlijas flote veiksmīgi bloķēja Buenosairesu, taču tās armija bija pārāk vāja, lai atgūtu visu Sisplatīnas provinci. Abas karojošajās pusēs bija nogurušas no kara un uzsākās miera sarunas.
Lielbritānijas un Francijas organizētās miera sarunās abas karojošās puses parakstīja 1828. gada Montevideo līgumu, kas Sisplatīnas provincei piešķīra neatkarību, tajā izveidojot neatkarīgu Urugvaju. Līgums atstāja Brazīlijas kontrolē daļu no strīdīgajām teritorijām, kā arī nodrošināja tai brīvu kuģošanu pa Laplatas upi.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Angļu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brian Vale. A War Betwixt Englishmen Brazil Against Argentina on the River Plate 1825–1830. I. B. Tauris, 2000.
- Michael Charles McBeth. The Politicians Vs. the Generals: The Decline of the Brazilian Army During the First Empire, 1822–1831. University of Washington Press, 1972.
- Robert L. Scheina. Latin America's Wars, Volume I: The Age of the Caudillo, 1791–1899. Potomac Books Inc., 2003. ISBN 1574884492.
Portugāļu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gustavo Barroso. História Militar do Brasil. Brasilia : Senado Federal, 2019. ISBN 978-85-7018-495-5.
- Cláudio Moreira Bento. 2002: 175 Anos da batalha do Passo do Rosário. Porto Alegre : Genesis, 2003. ISBN 85-87578-07-3.
- Pedro Calmon. História da Civilização Brasileira. Brasilia : Senado Federal, 2002.
- Câmara dos Deputados. «Carta de Lei de 30 de Agosto de 1828», 1828. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- David Carneiro. História da Guerra Cisplatina. São Paulo : Companhia Editora Nacional, 1946.
- Hernâni Donato. Dicionário das Batalhas Brasileiras. Instituição Brasileira de Difusão Cultural, 1996. ISBN 8534800340.
- Rodolfo Garcia. Obras do Barão do Rio Branco VI: efemérides brasileiras. Brasília : Fundação Alexandre de Gusmão, 2012. ISBN 978-85-7631-357-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sisplatīnas karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)