Tiangong
Tiangong (ķīniešu: 天宫, piņjiņs: Tiāngōng — "Debess pils"), oficiāli Tiangong kosmosa stacija (ķīniešu: 天宫空间站) ir Ķīnas būvniecības posmā esoša orbitālā stacija zemā Zemes orbītā. Tā ir Ķīnas pirmā ilgtermiņa kosmosa stacija, Ķīnas pilotējamās kosmosa programmas "trešā soļa" mērķis. Pēc pabeigšanas Tiangong konstrukcijas masa būs no 80 līdz 100 t, kas ir aptuveni viena piektā daļa no Starptautiskās kosmosa stacijas masas un apmēram tāda pati kā bijusī PSRS un Krievijas kosmosa stacija Mir, bet ar modernākām tehnoloģijām.
Lai iegūtu stacijas būvniecības pieredzi un izmēģinātu nepieciešamās tehnoloģijas, 2011. un 2016. gadā tika palaisti tās priekšteči Tiangong-1 un Tiangong-2 (tās oficiāli tika sauktas par kosmiskajām laboratorijām). Tiangong pirmais, bāzes modulis Tianhe tika palaists 2021. gada 29. aprīlī, kam sekoja vairāki kravas kuģi Tianzhou un pilotējamās ekspedīcijas kosmosa kuģos Shenzhou. Līdz 2022. gadam plānots palaist vēl divus moduļus, bet tālākā nākotnē varētu būt līdz sešiem moduļiem.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Moduļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacijas bāzes modulis Tianhe nodrošina dzīvības atbalstu un dzīvojamās telpas trim apkalpes locekļiem, kā arī nodrošina stacijas vadības, navigācijas un orientācijas kontroli un elektroenerģijas apgādi. Modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma.
Tianhe priekšējais saslēgšanas nodalījums ir apgādāts ar četrām pieslēgvietām. Pie tā plānots pievienot divus moduļus, kā arī periodiski kravas kuģus Tianzhou un kosmosa kuģus Shenzhou. Kosmiskie aparāti var tuvoties un pieslēgties pie aksiālā (uz priekšu vērstā) un nadīrā (uz Zemi vērstā) porta. Katram topošajam modulim tiks uzstādīta mehāniska svira, kas līdzīga PSRS Mir orbitālā stacijā izmantotajam manipulatoram. Jaunie moduļi vispirms pieslēgsies pie aksiālā porta, tad mehāniskā svira piestiprināsies un pārvietos moduli uz sānu portu. Pilotējamie un kravas kuģi varēs pieslēgties vai nu pie aksiālā mezgla vai pie apakšējā mezgla. Zenīta (augšup vērstā) pieslēgvieta ir pārveidota par lūku iziešanai kosmosā, un sfērisko saslēgšanas nodalījumu var izmantot arī kā slūžu kameru.
Pie bāzes moduļa 2022. gada jūlijā un oktobrī tika pievienoti divi laboratorijas moduļi Wentian un Mengtian ar pētniecības iekārtām, kur var veikt zinātniskus eksperimentus. Eksperimentu paraugus var izvietot arī moduļu ārpusē, lai tos pakļautu kosmosa videi. Pirmajam no laboratorijas moduļiem ir arī papildu navigācijas iekārtas, dzinēji un orientācijas vadība, tādējādi nodrošinot bāzes moduļa rezerves funkcijas.
Modulis | Starta datums | Nesējraķete | Saslēgšanās datums un pozīcija | Garums | Diametrs | Masa | Attēls |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Tianhe | 2021. gada 29. aprīlis 03:23:15 UTC | Chang Zheng 5B (Y2) | (Bāzes modulis) | 16,6 m | 4,2 m | 22 600 kg | |
Tianhe bāzes modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma. | |||||||
Wentian | 2022. gada 24. jūlijs 06:22:32 UTC | Chang Zheng 5B (Y3) |
Tianhe priekšgalā pa kreisi |
18 m | 4,2 m | ~ 20 000 kg | |
Laboratorijas modulis. Tas arī nodrošina bāzes moduļa stacijas kontroles rezerves funkcijas. Tam ir slūžu kamera kosmonautu iziešanai kosmosā un otrs mehāniskais manipulators. | |||||||
Mengtian | 2022. gada 31. oktobris | Chang Zheng 5B (Y4) |
Tianhe priekšā pa labi |
18 m | 4,2 m | ~ 23 000 kg | |
Laboratorijas modulis. Tam ir slūžu kamera paraugu un aprīkojuma pārvietošanai stacijas ārpusē |
Elektrosistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Elektroenerģiju katram modulim nodrošina divi grozāmi gallija arsenīda saules bateriju paneļi. Enerģija tiek glabāta akumulatoros, lai apgādātu staciju, kad tā nokļūst Zemes ēnā.
Dzinējsistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai regulētu un uzturētu stacijas orbītu, Tiangong kosmosa stacija ir aprīkota ar tradicionālajiem ķīmiskajiem dzinējiem un jonu dzinējiem. Tianhe pamatmoduļa ārpusē ir uzstādīti četri hola efekta dzinēji.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bāzes modulis Tianhe tika palaists 29.04.2021. 03:23:15 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 5B no Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vietas.[1]
29. maijā stacijā ieradās kravas kuģis Tianzhou 2. Pirmā pilotējamā ekspedīcija ieradās 2021. gada 17. jūnijā ar kosmosa kuģi Shenzhou 12.
2022. gada 24. jūlijā pie Tianhe priekšējās pieslēgvietas pievienojās Wentian laboratorijas kabīnes modulis. 30. septembrī Wentian tika pārvietots uz Tianhe labās puses pieslēgvietu, staciju izveidojot L formas konfigurācijā. 2022. gada 31. oktovbrī pie Tianhe priekšējās pieslēgvietas pievienojās Mengtian laboratorijas kabīnes modulis, ko 3. novembrī pārvietoja uz Tianhe kreisās puses pieslēgvietu
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ China assembling rocket to launch first space station module Andrew Jones, spacenews.com, 2021-02-18