UNESCO Pasaules mantojuma vietas Armēnijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Armēnijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Armēnijas ir iekļautas 3 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 4 vietas Armēnijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Armēnija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1993. gada 5. septembrī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
  |
Angpatas un Sanaīnas klosteri | Lori reģions 41°5′41″N 44°42′43″E / 41.09472°N 44.71194°E 41°5′14″N 44°39′58″E / 41.08722°N 44.66611°E |
1996 | Kultūra | ii, iv | Šie divi bizantiešu klosteri ir saglabājušies no Kiuruikiāna dinastijas perioda (10. — 13. gadsimts). Šajā laikā klosteri bija nozīmīgi mācību centri. Abi klosteri atspoguļo armēņu reliģisko arhitektūru ar savu unikālo stilu, kas iespaidojies gan no Bizantijas baznīcu arhitektūras, gan arī no tradicionālās arhitektūras Kaukāza reģionā.[2] | 777 |
  |
Geghardas klosteris un Augšazatas ieleja | Kotaikas reģions 40°9′32″N 44°47′49″E / 40.15889°N 44.79694°E |
2000 | Kultūra | ii | Geghardas klosteris ietver vairākas baznīvas un kapuvietas un atspoguļo armēņu viduslaiku arhitektūras uzplaukumu. Viduslaiku ēko komplekss atrodas skaistā ainavā, ko ieskauj klintis pie Azatas ielejas.[3] | 960 |
  |
Ečmiadzinas baznīcas un katedrāle un Zvartnocas arheoloģiskā vieta | Armavirs reģions 40°9′33″N 44°17′42″E / 40.15917°N 44.29500°E 40°9′31″N 44°19′28″E / 40.15861°N 44.32444°E |
2000 | Kultūra | ii, iii | Ečmiadzinas baznīcas un katedrāle un Zvartnocas arheoloģiskā vieta atspoguļo armēņu baznīcu attīstību. Šīs baznīcu arhitektūra radīja dziļu ietekmi arhitektūrā un mākslas attīstībā šajā reģionā.[4] | 1011 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Dvinas pilsētas arheoloģiskā vieta | Ararata marze 40°0′16″N 44°34′45″E / 40.00444°N 44.57917°E |
1995 | Kultūra | ii, iii, vi | 8 |
 |
Bazilika un arheoloģiska vieta Jereroukā | Širakas reģions 40°26′23″N 43°36′33″E / 40.43972°N 43.60917°E |
1995 | Kultūra | iii, iv, vi | 10 |
 |
Noravankas klosteris un Augšamagu ieleja | Vajotdzoras reģions 39°41′2″N 45°13′58″E / 39.68389°N 45.23278°E |
1995 | Jaukti | i, iii, vi, vii, ix | 13 |
   |
Tatevas klosteris un Tatevi Anapata un blakus esošā Vorotanas ieleja | Sjunikas reģions 39°22′45″N 46°15′0″E / 39.37917°N 46.25000°E 39°23′15″N 46°15′38″E / 39.38750°N 46.26056°E |
1995 | Jaukti | i, ii, iv, vi, vii, ix | 14 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Armēnija
- ↑ «Monasteries of Haghpat and Sanahin». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
- ↑ «Monastery of Geghard and the Upper Azat Valley». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
- ↑ «Cathedral and Churches of Echmiatsin and the Archaeological Site of Zvartnots». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
