Unions
Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā, rūpnīcas VEF priekštecis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1887. gadā nelielas montāžas firmas īpašnieks un vairāku Berlīnes elektrotehnisko firmu pārstāvis Henrihs Detmans iegādājās 1200 kvadrātasu lielu zemes gabalu Rīgā, Pleskavas šosejas malā (tagad Brīvības gatve 214). No 1888. gada firmu dēvēja par Krievu-Baltijas elektrotehnisko rūpnīcu. Šajā rūpnīcā, piemēram, tika izgatavota Rīgas Politehnikuma elektrotehniskās laboratorijas aparatūra. Rūpnīcā izgatavoja arī pirmo dinamomašīnu, kas tika uzstādīta Šmita cementa fabrikā Rīgā.
1898. gadā rūpnīcu pārņēma ar beļģu kapitāla līdzdalību dibinātā Krievu elektriskā sabiedrība "Union".[1]
1896. gadā Detmans uzbūvēja rūpnīcas vadības ēku, tā saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas projekta autors bija Rīgas arhitekts Heinrihs Šēls.[2] Līdz 1914. gadam tika uzbūvēti vēl 4 korpusi. Galvenā korpusa fasādes nišā starp divām kolonnām tika novietota Augusta Folca darinātā Zeva skulptūra.
1907. gadā rūpnīcas paspārnē nodibinājās viens no vadošajiem Latvijas futbola klubiem laikā pirms Pirmā pasaules kara – FK Unions.
Nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laika gaitā mainījās rūpnīcas īpašnieki un, līdz ar to, arī nosaukumi:
- elektriskā biedrība "Unions" (1898)
- firma AEG (1904)
- akciju sabiedrība "Vispārējā elektrības kompānija" (1905). Uzņēmums izgatavoja elektroaparatūru kara kuģiem.
- Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, līdz ar vācu armijas tuvošanos Rīgai, uzņēmums tika evakuēts uz Harkivu. Vispārējās elektrības kompānijas iekārtu un aptuveni 3000 darbinieku ar ģimenēm evakuācijai bija nepieciešami 1470 vagoni. Rūpnīcas pēctecis ir Harkivas elektromehāniskā rūpnīca, kas darbojas vēl joprojām.
- pēc 1928. gada bijušajos Uniona korpusos ievācās rūpnīca VEF.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Rīgas rūpnīcas «Union» ēka —». www.russkije.lv. Skatīts: 2024-08-01.
- ↑ «Heinrihs Šēls - Rīgas Jūgendstila Centrs». jugendstils.riga.lv. Skatīts: 2024-08-01.
