Vīnes E tramvaju sērija
E tramvaju sērija sastāv no vairākām Vīnes tramvaja modeļu sērijām.
E tramvaju sērija sastāv no 3 tramvaju tipiem — E (1959—1962), E1 (1966—1976) un E2 (1978—1990), kuru no 1959. gada līdz 1990. gadam izgatavoja Simmering-Graz-Pauker (SGP) un Lohner. Šīs sērijas tramvaji tika būvēti saskaņā ar Duewag licenci posmainajiem tramvajiem un tiek izmantoti vēl mūsdienās.
E tips (1959—2007)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tipa vēsture
E tipa vagoni bija pirmie Duewag modeļi Vīnē, to ražošanai nepieciešamo licenci ieguva Lohnera rūpnīca Floridsdorfā.
Pirmajiem diviem prototipiem ar elektroiekārtām no ELIN/Kiepe (E 4401) un Siemens (E 4402) Lohner rūpnīcas darbinieki piešķīra iesaukas "Emil" un "Edi", tāpēc iesauka Emīls kļuva par ierastu E tipa tramvajiem Vīnē.
E 4401 prototips tika piegādāts 1959. gada 6. jūlijā un prezentēts sabiedrībai 6. oktobrī pēc plašiem un veiksmīgiem testa braucieniem, kamēr prototipam E 4402 bija dažādas problēmas ar elektroiekārtām un tā kalpošanas laikā tas bieži piedzīvoja dažādas uzticamības problēmas. Lai iegūtu trīsdurvju ieeju aizmugurē, kas bija nepieciešama sagaidāmajai pasažieru plūsmai, to nācās ievērojami pārveidot no oriģinālā dizaina — šāda konfigurācija ieguva iesauku "vīniešu aizmugure".
No 1959. līdz 1962. gadam sērijveidā tika saražoti 30 SGP un 59 Lohner E sērijas sastāvi, taču to dzinēja jauda bija pārāk zema piekarināmā vagona izmantošanai, tāpēc vēlāk tika nolemts veidot atjauninātu E1 tipu ar lielāku motora jaudu.
E tipa sastāvu izmantošana beidzās 2007. gada 25. oktobrī 62. līnijā. Abi transportlīdzekļu prototipi tagad atrodas Vīnes Tramvaju muzeja kolekcijā.
E1 tips (1966—2022)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tipa vēsture
No 1966. līdz 1976. gadam SGP un Lohner, Rotax-Bombardier saražoja 448 E1 sastāvus un 1967. gada 30. janvārī tie pirmo reizi tika izmantoti 38. maršrutā. Atšķirībā no E, E1 bija divi dzinēji (katrs ar 150 kW), kas atļāva E1 motorvagoniem vilkt piekarināmos vagonus. No 1971. gada, pēc konduktoru likvidēšanas Vīnes transportlīdzekļos, E1 tramvajus ražoja bez vietas konduktoram un vecākiem modeļiem šīs vietas tika pakāpeniski izņemtas. Tāpat kā E tipa gadījumā, GEAMATIC vēlāk tika uzstādīts arī visos E1 transportlīdzekļos.
2009. gadā pēc vairākiem incidentiem ar durvīs iesprostotiem cilvēkiem vagoni ieguva atpakaļskata spoguļus un elektroniskos durvju sensorus.
E1 konfigurācija un izmantošana
E1 motorvagonos ir 40 sēdvietas un 65 stāvvietas. Tie tika izmantoti atsevišķi vai ar piekarināmajiem vagoniem c3 un c4.
1966. gadā, ražošanas sākumā, tika plānots, ka E1 paliks ekspluatācijā līdz 2000. gadiem, bet ULF un Flexity piegādes kavēšanās dēļ pakāpeniska darbības pārtraukšana tika atlikta par 13 līdz 22 gadiem. 2013. gadā bija plānots, ka E1 tips tiks lietots līdz 2017. gadam.
Ar vasaras brīvlaika sākumu 2022. gada jūlijā E1 motorvagoni un to piekabes pārtrauca savu darbību 30. līnijā un Vīnes tramvaja tīklā. Pēc pēdējā regulārā reisa sekoja svinīgs atvadu brauciens. Pēdējais E1 atrodas Vīnes transporta muzejā.
E2 tips (1978.—pašlaik)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tipa vēsture
Pēc E1 tipa motorvagona ražošanas beigām jau bija pabeigti plāni nākamajai E2 paaudzei, kas tika balstīta uz Manheimas tipu un saturēja vairākas izmaiņas dizainā un tehnoloģijās, taču saturēja tādus pašus vilces motorus kā E1 (WD 785).
Īsi pēc E1 ražošanas beigām uzsākās E2 sērijas ražošana — 98 sastāvus izgatavoja SGP, 24 — Bombardier un 1978. gada augustā uz Vīnes sliedēm jau nonāca pirmais E2 sastāvs.[1]
No 2009. gada visi motorvagoni tika aprīkoti ar atpakaļskata spoguļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus.
No 2006. gada decembra E2 motorvagoni un C5 piekarināmie (bezmotora) pakāpeniski ieguva LED displejus galamērķu un līnijas numuru attēlošanai.
E2 konfigurācija un izmantošana
E2 motorvagonos ir 44 sēdvietas un 58 stāvvietas. Lielākajā daļā gadījumu tie darbojas ar c5 piekarināmajiem vagoniem, bet reizēm tiek izmantoti arī atsevišķi.
Šobrīd ekspluatācijā joprojām ir 116 E2 sastāvi un no 2022. gada oktobra E2 un C5 darbojas uz līnijām D, 1, 2, 5, 6, 11, 18, 25, 26, 30, 31, 33 (neregulāri), 38, 40, 41, 43, 46, 49, 60, 62 un 71 (no pirmdienas līdz piektdienai, bet dažreiz tiek izmantots arī nedēļas nogalēs). Plānots, ka E2 tips tiks izmantots līdz 2025. gadam.
E6 sērijas saistība ar E2
Darbībai Vīnes Stadtbahn līnijā jaunās E6 sērijas vilcieni tika plānoti balstoties uz E 2 un c 5 tipiem. Atšķirībā no E, E 1 un E 2 tipa sastāviem E 6 un c 6 ir divvirzienu vagoni, un c 6 ir arī sešasu šarnīrsavienojumi, tāpat kā motorvagoniem.
E6 vilcieni no 1989. gada oktobra arī tika izmantoti jaunajā U6 metro līnijā, kad Stadtbahn tīkls kļuva par daļu no Vīnes metro.
Pēc zemās grīdas T tipa motorvagonu piegādes E6 un c 6 tika izmantoti kopā ar piegādātajiem vagoniem līdz 2008. gada decembrim, kad U6 līnija pārgāja uz darbību ar T un T1 veida sastāviem.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
E tipa tramvajs pie Burgtheater
-
E1 tipa tramvajs ar c4 piekarināmo vagonu
-
E2 tipa tramvajs
-
E6 tipa vilciens U6 līnijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Type E2 (Wien) im Stadtverkehr Austria Wiki, eingesehen am 21. November 2015