Vormsātes pilskalns
| Vormsātes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Vormsātes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°33′25.2″N 21°56′49.8″E / 56.557000°N 21.947167°EKoordinātas: 56°33′25.2″N 21°56′49.8″E / 56.557000°N 21.947167°E |
| Oficiālais nosaukums: Vormsātes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1245 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vormsātes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Pilskalnu Vormsātes tuvumā paredzējis jau Augusts Bīlenšteins 1869. gadā, tuvāk tas noteikts v. Lovis “Burgenlexikonā”: “Zem Diž-Vormsātes Dzelzes jeb Dzeldes un Vormsātes dzirnupes saderā verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Dižvormsātes muižai”.
Pilskalnu apsekojis Ernests Brastiņš: Šai vietā starp upju gravām palicis vairāk kā 20 metru augsts, šaurs zemesrags, kurš rietumu pusē pāriet laukos. Zemes raga mugura nav platāka par 10–15 metriem. Stāvākām malām ierobežotā vietā redzami divi uzbedumi ar grāvi rietumu pusē. Augstākais uzbedums paceļas rietumpusē 3 metri virs plakuma, bet zemākais – austrumos ir tikai 1,5 metru augsts. Starp abiem uzbedumiem tikai 35 metri atstarpes, kas pie kalna šaurās muguras dod visai nelielu plakumu. Pilskalnā samanāma ieejas vieta gar augstākā uzbeduma un grāvja ziemeļgalu.
Domājams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots neilgu laiku, jo plakumā nav ne mazākā mītņu slāņa. Zem velēnas sākas tūliņ neaiztikta zeme.
Par pilskalnu stāstīja, ka kalnā esot bijis caurums, kurā metuši kokus un akmeņus. Caurumā esot laista arī pīle, kas izpeldējusi upē. Pilskalna uzbedumā esot aprakts zelts.
Pašā pilskalnā nekad nav nekādi arheoloģiski priekšmeti atrasti. Senkapi ar atradumiem atrodas 2 kilometrus ziemeļos pilskalnam pie Rūšu mājām.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.