Zalkša zīme

Zalkša zīme

Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols. Zalktis saistīts ar veļu pasauli, ar mirušo ļaužu dvēselēm. Zalktis tiek uzskatīts par svētu un sargājamu dzīvnieku. Kas noķerot sarkano vai balto zalkti, izvārot un apēdot, tas varot redzēt mūsu nomirušos senčus un saprast viņu valodu. Zalkša zīme nes arī zināmu tuvību Māras pasaulei. Par vienu no Māras simboliem to varētu dēvēt tāpēc, ka čūska nereti tēlaini apzīmē pašu Māru. Visbiežāk zalkša zīme sastopama jostās, prievītēs, cimdos un citos sieviešu apģērba gabalos. Pēc uzbūves zalktis ir radniecīgs ugunskrusta zīmei, tomēr, krustojot zalkša zīmes, nav iespējams iegūt ugunskrustu, kā tas nereti un kļūdaini tiek uzskatīts. Baltu tautu ticējumos zalktim piedēvēta auglības veicinātāja loma lopu laidarā un sētā. Zalktis minēts visbiežāk teikās un pasakās, bet mazāk tautasdziesmās. Lai gan zalktis baltu mitoloģijā ieņem vienu no centrālajām vietām, tā kaulā grieztās skulptūras parādās vēlajā neolītā. Domājams, viduslaikos zalkša kults turpināja attīstīties un izplatīties. Zalkša zīmei tika ierādīta nopietna vieta ornamentā. Savas izstieptās formas dēļ zalktis īpaši piemērots raksta joslā. Raksta joslu kompozīcijās tas tiek kārtots miju rindā ar krustiņu un jumtiņu. Plastiskās formas zalktis attēlots kniepķeņu un dažādu piekariņu metāla starploceklīšos, kalto dzelzs svečturu zaru vijumos, kā arī keramikas vāžu osiņās un svečturu veidojumos.