Latviešu valoda

Vikipēdija

Brīvajā vārdnīcā ir raksts :

spogulis

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.

Spoguļu zāle — zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļzāle.

Parādīt spoguli — parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.

Skatuves spogulis — skatuves atvērums skatītāju virzienā.

fiz. Optiska sistēma — gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.

Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.

Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.

2. pārn. Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.

3. vēst. Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos.

Sakšu spogulis — vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.

Švābu spogulis — vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.

Livonijas spogulis — nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.

Greizais spogulis — (a) Spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu. (b) Sagrozītā, izkropļotā veidā.

[LLVV]

Tulkojumi