Ģerģs Ligeti
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||||||
Ģerģs Šendors Ligeti (ungāru: György Sándor Ligeti), dzimis 1923. gada 28. maijā, miris 2006. gada 12. jūnijā, bija ungāru-austriešu mūsdienu klasiskās mūzikas komponists.[1] Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses avangarda komponistiem un vienu no novatoriskākajiem un ietekmīgākajiem sava laika progresīvajiem pārstāvjiem līdzās tādiem komponistiem kā Karlheincs Štokhauzens un Džons Keidžs.[2]
Dzimis Rumānijā, viņš pirms emigrācijas uz Austriju 1956. gadā dzīvoja Ungārijas Tautas Republikā.[3] Par Austrijas pilsoni Ligeti kļuva 1968. gadā.[4] 1973. gadā kļuva par Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolas kompozīcijas profesoru, kur strādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1989. gadā.[5] Miris Vīnē 2006. gadā.[6]
Komunistiskās Ungārijas varas iestāžu stingri noteiktie mūzikas stila ierobežojumi traucēja Ligeti īstenot savu aizraušanos ar avangarda mūziku un attīstīt jaunas kompozīcijas tehnikas, un tas bija iespējams tikai pēc 1956. gada, kad viņš nokļuva Rietumos. Pēc eksperimentiem ar elektronisko mūziku Ķelnē, Vācijā, viņa karjeras izrāviens bija orķestra skaņdarbi, piemēram, Atmosphères,[7] kuros viņš izmantoja tehniku, ko vēlāk nodēvēja par mikropolifoniju. Pēc antiantioperas Le Grand Macabre sarakstīšanas Ligeti savos vēlākajos darbos pārgāja no hromatikas uz poliritmiju.
Plašākai publikai viņš ir vislabāk pazīstams, pateicoties viņa mūzikai, kas izmantota filmu skaņu celiņos. Lai gan viņš nav tiešā veidā sacerējis mūziku filmām, viņa komponēto skaņdarbu fragmenti tika izmantoti un pielāgoti izmantošanai filmās.[8] Viszināmākās filmas ar Ligeti mūziku ir Stenlija Kubrika filmas 2001: Kosmosa odiseja, Mirdzums un Acis plaši aizvērtas.
Mūzika filmā "2001: Kosmosa odiseja" tika izmantota un dažos gadījumos pārveidota bez Ligeti ziņas un bez pilnīgas autortiesību atļaujas. Kad viņš uzzināja par savas mūzikas izmantošanu filmā, viņš iesūdzēja Kubriku tiesā par viņa mūzikas izkropļošanu, un viņi panāca ārpustiesas izlīgumu.[9] Kubriks turpmāk prasīja atļauju un izmaksāja Ligeti kompensāciju par viņa mūzikas izmantošanu vēlākajās filmās, līdz ar to viņu attiecības uzlabojās. "Acis plaši aizvērtas" filmas vācu pirmizrādē, kad Kubriks jau bija miris, viņa atraitni pavadīja pats Ligeti.[10]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dictionary of Music and Musicians: The New Grove Dictionary of Music and Musicians (2. ed izd.). Oxford [et al.] : Oxford University Press, Grove. 2001. ISBN 978-0-19-517067-2.
- ↑ «György Ligeti Songs, Albums, Reviews, Bio & More». AllMusic (angļu). Skatīts: 2024-04-02.
- ↑ «Ligeti Service». The Guardian. 2003-10-17. 68. lpp. Skatīts: 2024-04-02.
- ↑ Richard Steinitz. György Ligeti: music of the imagination. London : Faber and Faber, 2003. ISBN 978-0-571-17631-1. OCLC ocm51271668.
- ↑ «Ligeti Rhein». Chicago Tribune. 2017-10-18. 4–3. lpp. Skatīts: 2024-04-02.
- ↑ «Ligeti Obituary Dyer». The Boston Globe. 2006-06-13. 23. lpp. Skatīts: 2024-04-02.
- ↑ George Benjamin. «In the realm of the senses». The Guardian (en-GB), 2007-02-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-02.
- ↑ Paul Griffiths. «Gyorgy Ligeti, Central-European Composer of Bleakness and Humor, Dies at 83», 2006.
- ↑ Jerome Agel. The Making of Kubrick's 2001. New York : New American Library, 1970. ISBN 978-0-451-07139-2.
- ↑ Russell Platt. «Clarke, Kubrick, and Ligeti: A Tale». The New Yorker (en-US), 2008-08-12. ISSN 0028-792X. Skatīts: 2024-04-02.